Četri slēpņotāji un Rūsa GNP Amatas takā

Stāsta suns vārdā Rūsa.

"Vau! Es esmu dzīvespriecīgs suns - Rūsa! Es mītu Gaujas Nacionālajā Parkā, Kārļos un es esmu ļoti sociāls un draudzīgs! Man patīk ceļot! Mani cilvēki ir braukuši man pakaļ uz Siguldu, Cēsīm, Valmieru un citām ne tik tālām vietām. Paldies viņiem par manu vārdu un telefona numuru uz siksnas!

Dzirdēju ka Amatas taka paliek iecienīta pastaigu vieta dažādiem dīvaiņiem ar plaukstā nodurtām galvām, nu tad devos paskatīties vai tā tiešām ir. Jau pie "Sofijas sēdekļa" uzodu dīvaiņus un devos viņu virzienā pa ceļa-būv-gružu taisīto taku.

Gremdējoties atmiņā par Cēsu pili.

Cēsu viduslaiku pils ir viena no izcilākajām un labākajām viduslaiku pilīm Latvijā celta ap 1218. gadu. Tajā pilī, tāpat kā Cēsis, pēdeo reizi biju pirms diviem gadiem, kad tikko uzsniga sniegs. Pils parks izskatījās fantastiski pat dziļā rudenī. Trāpījāmies tieši pirms Lāčplēša dienas, kad visa Cēsu pilsēta bija smuki izrotāta ar sarkan-balt-sarkanajiem karogiem.

Diemžēl bildes tikpat ka nav saglabājušās no visa pasākuma, taču atmiņā vienmēr paliks šaurais cietums, kurā līdām caur šauru lūku un nolaižamajām trepēm. Torņa velves, skats uz Cēsu baznīcu no torņa un uzpītā alus kaste, ko meistari centās atdarināt no alus pirmssākumiem Latvijā, stūrī, kur glorificē Cēsu alu. Visas interesantās sajūtas pastiprināja iedotās laternas, ar kurām nācās klīst pa pils tumšākajiem nostūriem.

Kopā, pēc visas dienas kad visas Cēsis tika apskrietas krustām šķērsam, šī daļa bija patikamākā un atmiņā paliekošākā. Prieks, ka Latvija var lepoties ar tādām vietām, kuras analogu tikpat kā nav ārpus Eiropas.

Vairāk par pili šeit:
Wikipedia - latviešu, angļu;
pilis.lv par pili;

Man arī ir ko teikt par ViA Kāju ralliju

Tas bija interesanti. Kopš kāju rallija jau mēnesis pagāja, taču tikai tagad visa in formācija ir nogulsnējusies manā apziņā. Pasakuma organizatoriskais līmenis varēja tikt vairāk piedomāts, tā ka es biju vienīgais ar katliem, makgaivereni, kurināmām vēlēšanu biļetenēm un mīklainu nojausmu kur jādodās. No rīta, kā izskatījās, vairāki cilvēki mani pieņēma, kā de facto īgno gidu/barvedi. Šis ir mans pirmais masveida pārgājiens, kurš beigās izvērtās pat samērā veiksmīgs. Tiku arī kronēts par Gidu Gideonu. Nav jau tā, ka neizbaudīju pasākumu, taču arī nenoliegšu, ka varēja būt savādāk. Izdevās arī atrast cilvēkus, ar kuriem arī turpmāk būtu interese piedalīties pārgājienos. Par dabu un improvizēto maršrutu - "piedzīvojums ir tad, kad nezini kas notiks tālāk!" Vairāk par pasakumu var lasit Brieža pārspīlēti smalki aprakstītā apdzejojumā. Jāpiemin, ka mans stāsts krietni vien atšķirtos no Brieža versijas.

Kāju Rallijs at EveryTrail


Ko es secināju no ši pasākuma:

• Alkohols tiešām nav tas labākais draugs pārgājienu laikā. ^{(taču pamosties ar vienu alus kausu no rīta ir lieliski)}
• Vienmēr atradīsies kāds, kurš būs kā uz baznīcu atnācis. (jārēķinās, ka, iespējams, būsi vienīgais kuram būs)
• Dabas baudīšanai troksnis ir lieks.
• Skriet pa priekšu ir muļķīgi, jo beigās tāpat būs jāgaida atpalicēji. 
• Var gadīties, ka pie uguns iekūršanas tiek pielaisti klāt neīsti tam piemēroti cilvēki.
• Makgaiverene nav labāka par jauniem apaviem.
• Cilvēki var uzticēties indivīdam, kuru redz pirmo reizi, pat nav oblāti jāpazist visi.

Spītējot dzīves ciklam jeb ViA Kāju Rallijs - 1.diena

Autors: Jānis Briedis

Prologs:

Tiem, kas nezin, ViA Kāju Rallijs ir ikgadējs pasākums kurš notiek Vidzemes Augstskolas studentu starpā un to organizē RNP (Rallija Nedomājošā Padome) sadarbībā ViA/SA un citiem jautrību garantējošiem grupējumiem. Šī gada maršruts bija Strenči – Brenguļi –Valmiera un moto „Spītējot dzīves ciklam”. Kāpēc? Jo tiem, kas neiet Kāju Rallijā visticamāk nāksies iziet pretējā virzienā: pabeidzot augstskolu (ja paveiksies) Valmierā, pēc tam uz ballīti Brenguļos, pēc kuras viņi nokļūs Strenčos uz narkoloģisko. Domājams tas arī izsaka visu. Patīkamu lasīšanu.

Paskaties uz skaisto Latviju un priecājies par to!

"Tev ir vajadzīgi īpaši apavi pārgājieniem, un arī mazliet īpašas dvēseles."


No rīta, pēc VA ballītes, diezgan operatīvi pagatavojām vīrišķīgo četru graudu putru un, pēc tās notiesāšanas, ātri uzmetām pārgājiena maršrutu lidz Cēsīm. Daudz slēpņu pa ceļam nav, taču laba daļa esošo ir īpaši un pārgājiens solījās būt fantastisks.


Mūsu ceļš nejauši sakrita ar LātEst veloceļu, pa kuru arī turpinājām pārvietoties. Ceļš iet diezgan interesanti - pāri privātīpašumiem, kurus saimnieki sargā no riteņbraucējiem ar auklām un elektriskajiem ganiem, brīžiem, ceļš ir "velo-" titula vērts, taču pārsvarā tā segums ir dubļainas saknes un ceļa malas rotā atkritumi. Kā spriedām ar Jāni, veloceļam nebūtu ne vainas, ja vien cilvēki cienītu savu apkārtni, zemi un citus, kā arī padarītu to draudzīgāku riteņbraucējiem, jo tajā ir sastopamas Latvijas dabas pērles ne tikai veloceļa platumā, bet arī izņemot līkumu, var redzēt fantastiskus skatus, izpeldēties Gaujā, tikt līdz klintīm un, pa ceļam vākt dabas labumus.

Raunis kosterings un viens vienīgs latvāņu lauks

Rīta sauli neaizredza neviens mākonis. Mēs tikāmies pie Zinātņu akadēmijas un devāmies ceļā uz Runis upi, ar kosteringu nodarboties slēpņošanas ietvaros.


Nedaudz pirms lielā pasākumu iegriežamies Ādama avotus paskatīties. Itkā avots nav nekas īpašs Latvijas dabai, taču šis avots, apvienojoties vairakiem avotiem krīt lejup no kalna uz klints un veidojas vairāki ūdenskritumi - tas izskatās tiešām iespaidīgi. Ūdens garšo "pēc spaiņa" liela dzelzs satura dēļ, ar ko arī ir izskaidrojama strauta gultnes rudā nokrāsa. Diemžēl tāds skaistums atrodas privātīpašumā.


Kosterings ir fiziska aktivitāte kurā perona(-s) pārvietojas gar klinšainu ūdens tilpni, piemēram, upi, jūru, ezeru u.c. Šīs aktivitātes ietvaros personai iesējams nākas pārvietoties ne tikai gar tilpni,bet arī šķērsot to un kāpt klintīs. Reāli tas ir pārgājiens pa upi. Cilvēkiem patīk visādu muļķību dalīt smakakās vienībās.

Lielais Orientēšanās brauciens – „Piebalgas skati”

Speciālkorespondents Jānis Briedis atsūtīja savu jaunāko piedzīvojuma aprakstu. 

Tiem, kas nezin:

AutoFotoOrientēšanās.lv diezgan regulāri organizē sacensības, kas saucās Lielais Orientēšanās brauciens jeb LOB, kas parasti ved cauri Latvijas zināmākajām un mazāk zināmajām vietām ar mērķi tās ne tikai atrast un redzēt, bet arī obligāti nofotografēt iekļaujot sevi kadrā. Protams sacensību gars ir liels un pārvietošanās tempi arī ir graujoši (Garāmgājējam tas visbiežāk izskatās tā: „Piebrauc mašīna, izlec 2-3 cilvēki, pieskrien pie pieminekļa nofotografējas, un tikpat ātri pazūd mašīnā, kas ļoti strauji uzņemot ātrumu dodas tālāk)”. Neizpaliek arī maršruta plānošanas un citas atrakcijas, kuras tiek veiktas cenšoties iekļauties dotajā kontrollaikā pie reizes mēģinot atrast pēc iespējas vairāk punktu. Ja ir parādījusies interese par pasākumu, tad www.autofotoorientesanas.lv ir iespējams atrast sacensību nolikumu.

Aplis gar Sauriešiem

"Neej tur kur ved ceļš, ej tur kur tā nav un atstāj taku."

/Džordžs Eliots

Nevarēju nosēdet mierā visu dienu un nolēmu izbraukt uz vēl neapmeklētām vietām, kuras ir nosacīti netālu. Izvēlētais ceļabiedrs bija pārāk aizņemts un solījās uzzvanīt kad būs brīvāks, taču mājās atrasties saulainajā dienā it nemaz negribējās un pirmo reizi devos viens pats nelielā izbraucienā. Paņēmu visu nepieciešamo - GPS, divriteni, foto aparātu, karavīra aptieciņu, uzpildīju blašķi un devos ceļā.

Way to the styx

Šodien ienaca slepena ziņa no specialkorespondenta Brieža. Sis dokuments tiek publicēts pēc viņa lūguma.

tvaika traktora info

Lūdzam visus, kas šo lasīs, ņemt vērā to, ka visi zemāk pieminētie notikumi nenotika, vietas un to nosaukumi ir izdomāt un jebkāda sakritība ar reāli eksistējošiem cilvēkiem ir nejauša sakritība.

Neliels izbrauciens Ķekava - Iecava - Bauska

"Katra jūdze ir divas ziemā"

/Džordžs Herberts

Ļoti jauku izbraucienu veicām, kuras laikā apskatījām un izpētījām mums tik labi nepazīto Bausku un Iecavu un tās apkaimi. Arī šī atskaite nebūs īpaši spilgta, taču, ir lietas, kuras atstāja neaizmirstamu iespaidu!

Atskaite par pirmo CITO eventu

Nu jau ir pagājuši vairāki mēneši kad ir grūti izbrīvēt laiku saviem vaļaspriekiem, tad nu šoreiz trāpījās diena kuru varēja noziedot slēpņotāju CITO pasākumam, kurā slēpņotāji sakopj apkārtējo vidi un papriecājas par kopā sanākšanu.

Pasākuma norises vieta - pie Gaujas iztekas. Pasākumu organizēja slēpņotāji saskaņojot ar Carnikavas domi, Carnikavas dome arī izsniedza atkritumu maisus(!). Pasākuma vietā 12:30 visiem tika izdalīti tukši maisi, norādītas robežas un visi ķērās pie darba.

Mūsu ceļā mežs bija aizdomīgi tīrs, pāris plastmasa pudeles gadījās ceļā, jau bijām  paguvuši noskumt, taču te pēkšņi atradām zelta mēslu bedri ar vairākiem putuplasta veidojumiem, kuri operatīvi tika salikti maisos un devāmies tālāk pretī slēpnim kurš atradās netālu. Pa ceļam tika sastapti slēpņotāji kuri ar pustukšiem maisiem skaudīgi noraudzījās uz mūsu pilnajiem.

Šī vieta man šķita biedējoša un patiešām apbrīnojama! Tā sauktā "Šamanistāna", pirmo ieraudzījām nelielu būdiņu kura izskatījās ka tiek apdzīvota ik pa laikam, visapkārt karājās dažādi zari, pludiņi, dīvaini priekšmeti un citi dīvaini priekšmeti! Tika manīts arī sargs, kurš visu pasākumu apsargā. Biedējošāka vieta izrādījās "svētnīca", vairāku desmitu metru garumā - pludmales zemē sadzīti koki ar saknēm uz augšu, izkrāsoti dažādās krāsās, gluži kā filmās par hipijiem un citiem pīpētājiem, virsū uzzīmēti dažādi dzīvnieki un biedējošas acis, zvaigznes, mēneši un saules. Šos veidojumus šamaņi sauc par Urgām. Lai patiesi izjustu tās vietas šarmu tur ir jābūt, tāpēc arī šeit tiks ievietotas tikai pāris bildes no visa.

Finišējām tieši laikā un atkritumu maisus apmainījām pret uzlīmēm, tagad varēja doties ar visiem uz pulcēšanās vietu, kur tika dalīta zupa un silta tēja. Saka, ka daži uz finišu atnāca jau pēc divām minūtēm ar pilniem maisiem, protams, pirmie vinnēja arī balvas. Par interesantāko atradumu atzina lielu riepu, tika atrastas arī dzeloņdrātis, neskaitāmas pudeles un citi atpūtas sezonas atkritumi. Kad tauta jau bija atsijājusies, tad spēlējām iepazīšanās spēli.

Pēc visa palīdzējām organizatoriem tikt vaļā no atkritumiem, kopā saskaitījām ap 8-10 m². Pēc labi padarīta darba jautrā kompānijā tikām smuki aiztransportēti mājās. Kopā pasakumā piedalījās vairāk pa 100 cilvēkiem. Priecē tas ka cilvēki tomēr māk sakopoties tādiem pasākumiem un ne viss vēl ir zaudēts!

Siguldas dzīvā daba

"Brīvā daba nav greznība, bet gan cilvēka gara nepieciešamība"
/Edvards Abbeis

Šoziem biju Siguldā pastaigājies pa kalniem un neskaitāmām siguldas terpītēm uz Krimuldas pilsdrupām, Gūtmaņalu, Pēteralu, izstaigājis pilsētas centru, bijis uzrāpies pa slideno sniegu uz vairākiem Siguldas kalniem, no kuriem man visvairāk palika atmiņā Paradīzes kalns. Tajā dienā es sev apsolījos atgriezties atpakaļ vasarā, ko šodien arī veiksmīgi piepildīju.

Diezgan lēti - 3.80Ls

Diena iesākās pavisam mierīgi ar brokastu ieturēšanu Siguldas tirgū kafejnīcā ar nosaukumu "Pikniks". Jāsaka, ka porcija bija tik tiešām king size, jo nabaga cilvēkam uzliek tā ka maz neliekas. Nolēmām neriskēt un sadalījām visu pēc studentu modei - makaroni palika makaronu cienītājam, man tika piešķirta zupa, saldais ēdiens palika uz izvēli, kā arī tika paņemts viens alus tikai slāpju remdēšanas nolūkos. Beigās katrs no mums bija pieēdies tā kā nekad agrāk no vienas porcijas puses. Kā mums pastāstīja viesmīle - vienu viņu "Dienas porciju" var notiesāt tikai divi cilvēki - strādnieki.

Pēc divriteņa izīrēšanas tuvākajā velo nomā un palīdzēšanas kādai jaunietei kura nokrita braucot ar divriteni pa kalnu un diezgan drausmīgi nobrāžot rokas, kājas, vēderu un seju, devāmies no kalna lejup, kur iepriekš divriteni nesavaldīja meitene, aizripinājāmies līdz Turaidai, kur noprikām kvasu, apdomājām tālāko rīcības plānu un devāmies ceļā.

Tā kā jau bijām nosvīduši un noguruši no mīšanās ar pilnu vēderu uz dažadiem slīpumiem, devāmies tieši zem tilta kur plūst Gauja. Mazliet apmazgājāmies, novērojām uzjautrinošu skatu kā aiz sarkanas gumijas laivas rindā viens aiz otra peld pīlēni. Drīz vien tie pievienojās arī mums un parādīja to, ka ar cilvēkiem ne viņi, ne viņu senči nav īpaši bieži saskārušies un pavisam nemaz nebaidās no lielajiem cilvēkiem.

Nākamais objekts kurš mums atradās must-see sarakstā bija "Ķeizara krēsls". Ceļš līdz viņam bija vienkārši fantastisk - mēs ar divriteņiem traucāmies pa kalniem un lejām, caur mežiem un vairākiem koka tiltiem virs strautiņa - tik asas izjūtas, kā traukties pa 1 - 1.5m platu koka tiltu bez margām ar diezgan vērā ņemamu ātrumu, dabā netika izjustas vēl nekad agrāk. Protams, visam savas beigas un pienāca laiks ar divriteni uz pleca pievarēt Siguldas slavenās trepītes no pašas apakšas līdz pat pašai augšai, kur cēli stāvēja Ķeizarkrēsls. Kāpšanas procesā odi un dunduri kļuva par mana ķermeņa neatņemamu sastāvdaļu, līdzigu kā sejas apmatojums - tikko tu no tā tiec vaļā, tas jau uzreiz nemanāmi ir klāt no jauna. Šo kukaiņu izdvestā skaņa ļoti veiksmīgi integrējās galvā un kļuva par tikpat pašsaprotamu lietu kā domas. Uzrāpjoties augšā apsēdos pašā pirmajā vietā ko manīju - Ķeizarkrēslā un skats kuru ieraudziju no šī krēsla ir tik skaists un aizraujošs, ka pat dunduru kodumi vairs nenieza, kāju nogurums škita kā nenogurstošs hidrauliskais mehānisms dīgstāvē, dunduru mugursoma bija kā spārni kas ceļ gaisā..

Sagaidot savu celabiedru, nolēmām aizstaigāt līdz Lorupes tiltam līdz Lorupes tunelim. Ceļā uz mūsu mērķi Briedis paguva sabojāt savu divriteni - atlika tikai ripot līdz tiltam. Netālu no tilta mežā tika atstāti divriteņi pie krūmiem kur neviens neredz, saslēdzam tos savā starpā ar divām drošības ierīcēm un katrs paņēma vienu atslēgu, kā holivudas bankās, un tad sākās mūsu tik kārotais dabas baudījums.

Mežs mūs sagaidīja neīpaši viesmīlīgi (vai arī mēs izvēlējāmies piedzīvojumiem bagātāko ceļu) un mums nekas cits neatlika kā izbaudīt visas meža klāstā esošas izjūtas un pārvarēt visus tā sagatavotos šķēršļus. Sākumā bija lapu koki, kuri, man kā nepotētam cilvēkam iedvesa lielas šausmas. Pa ceļam tika pārvarēti arī daži kritušie koki un uzmanīgi apgājām apkārt zvēru alas. Jo tuvāk mēs bijām mūsu mērķim, jo šķēršļi kļuva aizviengrūtāki - sākās sauso skujkoku mežs, jo dziļāk iekšā - jo biezaks un necaurejamāks. Tur arī parādījās pirmie skrāpējumi. Starp visu to atradām arī mazas stirnas galvaskausu, kurš atradās pie egles saknēm, to mēs pārvietojām uz netālu esoša celma. Pat tādā mežā bija vietas kur varēja manīt cilvēka nozāģētos kokus. Pēc eglēm sekoja diezgan riebīgi mazi kociņi ar daudz lielām lapām, kuras neļāva saskatīt kur gan tiek sperta kāja un bieži tika uzkāpts kādam slidenam, apgāztam kokam, taču tas drīz beidzās un mūsu priekšā paverās meža skaistums visā tā krāšņumā. Mēs atradāmies kalna pakājē, no kura nule nokāpuši, un mums priekšā bija sekla upīte, kurai pāri pārgāzās pāris koki, kreisajā pusē bija ļoti augsta nogāze, kuras galotnē bija varenas vecās priedes kurām puse sakņu pārkārās pāri nogāzei, kā teikt, ar vienu kāju kapā, un ir gatavas kuru katru mirkli sekot saviem bijušajiem kaimiņiem lejā. Sķērsojot upīti un nelielu saliņu, nonācam līdz saliņas otram krastam, kur tādā pašā veidā bija sagāzies cits koks, kas, protams, tika izmantots kā tilts uz stāvo kalnu, kur, nu jau 100m attālumā atradās mūsu tunelis.

Tuneļa konstrukcija ir diezgan interesanta - virs tā turpinās milzīgs kalns ar veciem kokiem, tunelī ir diezgan sekls, vidū ir nepatīkami akmeņi un bedres zem kājām. Tuneļa sienas ir taisītas no tiem ašiem milzu akmeņiem kurus izmantoja pils celtniecibā, kaut ari no ārpuses tunelis izskatās pēc padomju betona lējuma. Tur kur beidzas betons, tur sākas akmeņi zem kājām, vecas sienas un ļoti augsti griesti, kuri bija par pamatu manām neapstiprinātam cerībām ka es ieraudzīšu sikspārņus. Par sikspārņiem lika domā netālu esošais Lorupes tilts, kura apkārtnē mājo sikspārņi.

Atpakaļceļā mums aptrūkās laiks, tāpēc arī es steigšus devos vienatnē uz Siguldu atdot izīrēto kalnu divriteni un sprintēt atpakaļ uz vilcienu. Patīkams ir fakts, ka Siguldas iedzīvotāji ir daudz pieklājīgāki, pretīmnākošāki un saprotošāki par Rīgas iedzīvotājiem. Tā lika man domāt vairāki Siguldas iedzīvotāji kuri man palīdzēja atrast tuvāko man interesējošu bankomātu un sieviete kurai man bija jāatdod divritenis. Man pietrūka lats par nomu, taču sieviete uzsmaidīja un ļāva doties prom.

Noteikti būs jāatrgiežas pilsētā kurā cilvēki izgudroja kalnus un romantiku!

Iespaidi no alus tūres

Bija jūnija sākuma agrs rīts, rīta migla jau paklīdusi un trīs jaunieši ekipējušies ar tukšu taru kāpj vilciena Zemitāni - Valga un mūsu mērķis ir viens - alus.

Ilgi gaidītā pietura Brenguļi ir pienākusi un līdz ar dažiem vietējiem iedzīvotājiem izkāpjam arā arī mēs. Viegla, svaiga gaisa aromāts sasniedz mūs, blakām atrodas biezs mežs dažādu koku, vietējie iedzīvotāji jau paklīduši kur nu kurš. Laikam jau svaigs gaiss apdullinājis alus ceļotājus un devāmies uz Ziemeļiem, kaut arī lielākā daļa skaidri atceras, ka karte bija jāiet ~kilometru uz Dienvidiem.. Sanāca mērot trīs reizes garāku ceļu nekā bija plānots.

Nonākuši pie Abulas alus darītavas, uzreiz tika apskatīta apkārtne un kādam paspruka joks - "He! Brenguļi sastāv tikai no alus darītavas, alus sētas un upes!" Visi draudzīgi pasmējās un taisnā ceļā devās iemalkot sevis iecienīto Abulas alus kausu (70 sant. kausā!).  Pēc viena notiesāta kausa konstatējam, ka laika vēl ir gana lai apskatītu visus Brenguļus, pagūsim arī piepildīt tukšo taru un lēnā gara aiziet līdz dzelzceļam.

Brenguļi tiesām izrādījās diezgan maza vieta - lauki apkārt, Alus darītava pati ar savu hidroelektrostaciju pie upes Abuls, krogu pretējā ceļā pusē, pašvaldība un veikals. Dīvaini likās arī kaķi kuri kliboja uz vienu priekšējo kāju. Konstatējot iepriekšminētos faktus, devāmies piepildīt tukšu taru un gājām uz necilās ķieģeļu dzelzceļa stacijas virzienu, nākamā pietura - Valmiera!

Valmiera mūs pārsteidza ar savu kārtību - pa malām nemētājas Rīgai tik ierastie sadzīvisko atkritumi maisi un to saturs, zālīte smuki apfrizēta kur vien paskaties, ļoti bieži tika manītas arī Rīgā neredzētas ilietoto plastmasas pudeļu tvertnes. Centrā pie Gaujas smuki izstādīts uzraksts "Valmiera", kuru, diemzel, neizdevās iemūžināt bildēs.

Galvenais mūsu uzdevums Valmierā bija tikt uz Valmiermuižu kur tagad ražo Valmiermuižas alu, taču pa ceļam bija diezgan daudz laika, tāpēc arī devāmies apskatīties 13. g.s. Livonijas ordeņa pili, iespaidīgo Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcu, Dzirnavu ezeriņu visā tā krāšņumā un Ugunsdzēsēju tornīti, beigās nonācām tieši uz mūsu mērķi - Valmiermuižu.

Valmiermuižas vārtus nevarēja nepamanīt no attāluma, Pļavā uzceltie akmens stabi pie kuriem klāt piestiprināti vārti, tikpat vareni ka  paši vārtu stabi. Valmiermuižas alus darītava atradās tieši pa kreisi no vareno vārtu ieejas.  Ekskursijas vadītāja nebija pārsteigta, ka tikai trīs no plānotajiem astoņiem cilvēkiem ieradās un ar lielu entuziasmu nesteidzīgi novadīja ekskursiju, parādīja kā var atšķirties mieži pēc garšas un kāpēc alus ir vainu tumšāks, vai g gaišāks, izstāstīja visu visos sīkumos ka top Valmiermuižas alus no pašas ingredientu piegādāšanas līdz pat konveijeram kur tiek pildīts alus un līmēta etiķete. Ekskursijas beigās mums tika iespēja arī izbaudīt Valmiermuižas alus veidus, pagaidām tikai divus - gaišo filtrēto un gaišo nefiltrēto. "Ja būtu ieradušies nedēļu vēlāk - tiktu arī tumšais.."  sacīja ekskursijas vadītāja. Malkojot alu un oriģinālās alus uzkodas mums tika pastāstīts ari par pasu Valmiermuižu, tās vēsturi, tagadējām ekskursijām un ekskursantiem. Mūsu apmierinātībai nebija robežu!

Laiks gāja un mums nācās doties no viesmīlīgās Valmiermuižas uz vilcienu uz Rīgu. Diemžēl neizdevās apmeklēt arī Gaujas stāvos krastus.

Šajā ekskursijā ieguvu zināšanas kuras var būt noderīgas, piemēram:

• vienmēr jāiekasē nauda no ekskursijas dalībniekiem kādu laiku pirms ekskursijas, savādak var gadīties ka lielākā daļa nespēj tikt un par to pazino tikai pēdējā brīdī;
• vienmēr līdzi jābūt kompasam. Pat ja atceras karti, kompass var noderēt virziena noteikšanā;
• ne viebnmēr vietējie iedzīvotāji dodas turpat kur ir nepieciesams ekskursijas dalībniekiem.

diena 6-Skriveri

No Keipenes un Daira atvadijamies negribigi,tacu bija jadodas talak pec kafijas izdzersanas. Sekojam talak savam marsrutam un pec padsmit minutem nokluvam pasa Keipene,kur tantei,kura tirgoja drebes,uzjautajam tuvako veikalu,kura iepirkamies brokastis. Talak gajam gar soseju,pabrokastojam netala meza un devamies atrak talak,jo saka lit lietus. Celjs bija diezgan garlaicigs un biezi lietains,ka ari somas likas smagakas neka jebkad agrak. Vienigais apskates objekts kas atrodas Pecoru ezera mala-Latvijas geometriskais centrs netika apskatits,jo ta apkartne ir purvaina un gruti piejama. Skriveros nonacam atrak neka bija planots. Sanaca ari pa vienu dienu atrak ierasties. Tikko iegajusi musu galapunkta tika noraditas jau ierastas gulamvietas pirti un tas veranda,ka ari tikam labi pabaroti. Atmaksajam ar pari palikusajiem produktiem un nu jau rit ar darbu. Sestdien visi kartigi atputisies un svetdien pa dienu jau busim majas un pie vesa alinja apspriedisim musu notikumiem bagatu piedzivojumu ar draugiem. Sis ir pedejais ieraksts no triecientejkarotes pargajiena-'Pirma Reize Trijata'.

diena 5-Keipene

No Malpils mes devamies cik vien atri var pa taisno uz DUS, lai precizetu gajiena marsrutu. DUS pardevejas neko daudz pateikt nebija spejigas un labs cilveks pieteicas aizvest mus paris kilometru uz pareiza celja. Pec laipna vecha vardiem apmeram sapratam,tikai tadu celju bija daudz un mes smagi nomudijamies pa nepareizo celu,kamer satikam ritenbrauceju,kurs paskaidroja talak. Tacu ari tad nomudijamies un iegajam lietusmakoni. Paveicas,ka garambraucejs pateica pareizu celju,kuram sekojot nonacam uz vajadzigo soseju. Gar soseju atradam ari paris akmens celtnju,kuras ari apskatijam. Cerejam ka Keipene bus viesmiligaka par Malpili,tacu sasniedzot Keipenes pagastu satikam vecu sievieti un vinas delu. Vinu stavoklis bija skaidrs,jo pa celjam sieviete nebija spejiga stavet,lamajas,krita zeme un vinas pusmuza delam nacas vinu stiept. Nakamais satiktais cilveks ari bija pusmuza virietis kurs no sakuma uzkasijas virsu,tacu beigas pavadija mus lidz tagadejai apmesanas vietai. Uz vietas ieraudzijam kolnsalu apmesanas vietu,kuras ipasnieks prasija 2 latus no cilveka un tadas naudas mums nav. Dodoties atpakal Dairis mus panaca mus ar kvadraciklu un pieaicinaja atpakal uz savu mazo paradizi,rnka iegruda viesu gramatu kur atstajam dalju musu iespaidu un parakstus. Treilera,kur atlava izmantot elektribu,udeni un iesledza muziku pamanijam tris goda rakstus par divam tresajam un vienu otro vietu par sakoptako darzu Keipene. Mus uzcienaja ar kapucino un sokoladi. Domaju,ka pieklajibas pec atstasim paris latus un lapinju ar pateicibu par viesmilibu. Pavisam noteikti,ka seit atgriezisimies,jo si ir tiesam skaista vieta un tikai 2 ls no katra cilveka par 24h paliksanu!

diena 4 - Mālpils

Diena sakas garlaicigi ar veikala apmeklejumu pakal dzeramajam udenim. Viss 2 dienu placis tika sakartots un netala pietura tika ierikota miskaste,kuras tur nebija. Garais cels nebija ipasi patikams,visi triecientejkaroteni bija nogurusi pec 40km pastaigas gar soseju.. Puscelja tika apskatiti bunkuri un ja jau trapijas pa celja,tad ari izpeldejamies maksligaja udenskratuve. Ieraugot zilu zimi ar uzrakstu 'MALPILS 4' liela dalja pargajienu dalibnieku bija priecigi,tacu prieki nebija ilgi. Pirmie satiktie iemitnieki bija jau pusmuza vecuma divi viriesi un divas sievietes no kuram viena sedeja ratinjkresla. Manami reibusi cilveki laipni pastastija kur ir tuvakais veikals un ar lepnumu pazinoja ka ari dodas turp pakal snabim. Pie veikala piestajot pirmais vietejais garamgajejs teica lai labak tinamies prom. Nesaprasana sedejam un saruna iesaistijas tada pasa vecuma apsargs. Patrieca prom neapmierinato vietejo jaunieti ar divam ampulam Eiro. Jaunietis apsolijas izrekinaties ar visu apsarga gjimeni un aizgaja. Cits reibis garamgajejs saka bezsakara muldet par televizoru un maratonu,kaut ari pats knapi staveja kajas. Veikala tika sapirkts viss nepieciesamais un tinamies atrak uz pirmajiem dzilakajiem krumiem kuri pagadijas pa celjam. Klusi uzcelam telti un nolemam rita celties cik atri vien iespejams lai dotos prom no sis pilsetinjas. Iespaids gan labs-vienigi nereibusi cilveki par spiti otrdienai bija kasiere un veikala apsargs. Nakamreiz netiks lemts palikt pilsetas tuvuma..

diena 3 - Garkalne

Sodiena sakas ar gana atru mosanos,tur jaapsveic Gepards,kurs pirmo reizi piecelas laicigi. Veikala ieperkoties dzirdeju divu pardeveju sarunu par vietejiem vandaljiem,kuri apzaga veikalu. Novilkam paraleles ar nakts viesu,kurs tika padzits no apmesanas vietas. Parlida pari zogam un uzvedas ka majas. Cetrata pastaigajamies gar Garkalnes pamestajam armijas bazem,kur tika apskatitas dazas krievu prettanku minas ar 7.5 kg ladinju, un bunkuru,kurs ir otrais lielakais kura esam bijusi. Labi ka mietu pakjeru un ka jau parasti-lielaisKK pasa prieksa. Sajutu ka mietins lidz pusei ieiet zeme. Nacas to purvu apiet,kas deva lieku 1km staigasanu. Kompanija jau saka pagurt un man cikstesana pieriebas un 5km lidz Garkalnei gar sliedem meroju lepna vientuliba bez udens. Iedegam ari kartigi. Pirmais merkis nogriezoties no sliedem bija vietejais lielakais veikals,kura pec megaslapem karstuma tika notiesats pa saldejumam un litriga ledus tejas tilpne. Tad jau parejie ari panaca mani un devamies uz apmesanas vietu nolikt liekas mantas un atgriezamies taja pasa veikala pec partikas. Tika iegadats daudz nepieciesamu sikumu,Liesma un 10L udens,kurs mums izgaisa nezeligi atri. Veikala tika satikts jauks, pazistams cilveks,ar kuru tika mazliet parunats. Tagad atkal sezam trijata un meistarojam no partikas kaut ko edamu. Starp citu,neiesaku nevienam gatavot est kad ieprieks tika spelets ar etanolu. Viss garsos vienadi jebkas tas butu. Diemzel sodien netika satikts neviens domubiedrs,salidzinajuma ar vakardienas wowowo,betonu,likji,alekseju un to domubiedru kurs pipinaja garam braucot. Jagatavojas ritdienas talai iesanai-smagakai ieplanotai dienai,kura planots nostaigat 6-8h ar videju atrumu 5-6km/h. Pagaidam viss iet ka planots!

diena 2 - Carnikava-Garkalne

Pec saullekta noskatisanas tika iets talak uz Carnikavas pusi,ceriba atrast upiti.Pa celam atradam Don Diego masinu-vecs,sarusejis vaukspedus apgazts padomjlaika vagis. Turpat, 400m attaluma tika apskatita celojosa kaapa. Pec legendas-'sis kaapas nosauca pa celojosam del ta ka vejs nesaja smiltis tur un atpakal un kaapa tiesam celoja. Vietejie iedzivotaji baidijas no tas kaapas,jo ta speja apbert pat veselas majas un driz aizcelot citur,tapec to vietu kur kaapa celoja,tika nolemts apstadit ar priedem.'. Si legenda izklausas tiesam ticama,jo visi tur atrodami koki ir 3m garas apsunojusas priedes,sastaditas metru viena no otras skaistaja linija un ta teritorija tiesam ir milziga. Talak ejot tika satikts draugs Laruto,kurs mums izradija Carnikavas kaapu zonas varenakas,lielakas un ieverojamakas priedes. Pecak tika aizsolots uz veco BMX parku,kurs nujau ir apaudzis un ta vidu slejas 3 stavu tornis. Tuvak so nbjektu nevareja apskatit,jo ta teritorija ir privatipasums. Pavisam netalu Laruto paradija Carnikavas parku,kur apskatijam Sudmalinas-vieteja meroga pasakums ar aziatiem uz skatuves un daziem cilvekiem solos,no kuriem liela dala ir jauniesi un 2 gulosi cilveki. Turpat tika satikts Cehs kurs Riga dzivo 2 gadus - wowowo,kurs pastastija par sava varda tapsanu,protams angliski. Nakamais pieturas punkts bija Laruto majas,kur mus pat loti viesmiligi pienjema. Kad sasniedzam nakamo apskates objektu-Mazos Rakarus-milzigu kreslu kura kaja bija vismaz pusotru metru augsta,satikam Alekseju ar alpinista ekipejumu,kurs mums laipni lava izmantot savu trosi,lai uzraptos kresla augsa.Beigas tapa bilde kuru fotografeja Jolanda. Uz bildes redzams milzu kresls uz kura sez laruto-lielaiskk-aleksejs-gepardsnr1 un canman2 kurs piebiedrojas mums kops izgajam no Carnikavas. Pec Adazu apmeklejuma tika iets uz Garkalni,kur ari jaucam celus,tacu ar garamgajeju palidzibu tikam lidz apmesanas vietai.Lauka apstaklos tika uztaisits ugunskurs,kurs tika izmantots ka plitinja makaronu varisanai. Tagad ir krietni pari vieniem naktij un visi dodas atpusties nakamajai isakajai 19km pastaigai.

diena 1 - Vecaki

Neieplanoti aizkavejamies veselu stundu un iznacam tikai vienpadsmitos.Atri vien bijam t/c Alfa,kur tika iepirkta pirmas palidzibas lietas un lietusmetelis. Talak musu cels veda uz RTU pamestas Aviacijas institutu,kur tika apskatitas vecas trisstavigas kojas. Nebija nemaz tik interesanti,tacu musu vilsanos kompenseja netalu esosa celtne, kurai viss leja appludis. Ipass taja celtne bijis milzigs Latvijas gerbonis uzgleznots uz sienas. Nakamais apskates objekts ir bijis Alus tornis, sen buvets un par torni liecinaja tikai ta augstums un kiegeli no ka tika buvets tornis. Protams, torna galotne ari tika buts. Tam sekoja daudz kilometru gars cels lidz Vecakju pludmalei,ka laika tika apskatita Vecakju stacija,kur risinajas bankets,Vilkachu priede ar tris stumbriem,kuru apkartmers ir 2.30m. Legenda vesta,ka pilnmeness pusnakti izrapojot cauri ta stumbram,cilveks klust par Vilkaci. Vai gluzi vienkarsi traks. Tad tika atklati divi veci,liki koki uz kuru galotnes,virs stava kalna tika uzbuveta platforma uz kuras tiri forsi var pasedet. Uz saulrietu raudzijos no 29m augsta kalna,sedeju uz jaunas zarainas priedes. Tiesam labs skats no turienes. Tagad gan sezu uz balka,veroju juras vilnus un klausos to raditaja salkonja. Jau ir vienpadsmit vakara,vel japaspej uz ritdienas saullektu. 25km noieti.