"Katra jūdze ir divas ziemā"
Ļoti jauku izbraucienu veicām, kuras laikā apskatījām un izpētījām mums tik labi nepazīto Bausku un Iecavu un tās apkaimi. Arī šī atskaite nebūs īpaši spilgta, taču, ir lietas, kuras atstāja neaizmirstamu iespaidu!
Diena sākās diezgan jauki aizbraucot līdz nelielam "Mini Zoo" Dzimtmisā. Turpat blakām ir veca muiža, kura nu jau ir pārveidota par nelielu skolu. Salīdzinoši ar citām mūsdienu muižām, kuru vietā tagad atrodas Maximas, vai gruveši, šī ēka labi saglabājās un tika manītas arī mūsdienu uzlabošanas pazīmes. Vislielāko iespaidu atstāja smuka liepu aleja, kura stiepjas pa perimetru ap bijušās muižas teritoriju.
Iecava uz mums atstāja tikai pozitīvus iespaidus - Evaņģēliski luteriskā baznīca, pabeigta ap 1657. gadu ar visu savu skarbo vēsturi, kuras laikā palika pāri tikai pāris telpas un tagad atjaunota tikai tās galvenā daļa bez vairākiem altāriem. Dievdārziņš ar savu bagāto un spocīgo vēsturi un visu nestabilo kāpumu līdz upei, taču vislielāko iespaidu atstāja Iecavas parks, ar savu mazo, pavirši salaboto brīvības pieminekli un fantastiski smuko gājēju tiltu. Pats parks ir salīdzinoši liels, ar mazu pieminekli tā vidu un diezgan ērtiem un interesantiem veloceļiem. To sadala neliela upe, kurai pāri iet neliels, smuks koka tilts. Zem tilta mitinās tās pastāvīgie iemītnieki - pīļu banda.
Nākamais tika veikts neliels līkums, kura laikā redzējām neparastu dižozolu. Paša koka bildi varēs apskatīties veiktā ceļa kartes, bet te es ielikšu bildi, lai salīdzinātu izmērus.
Lielākā pastaiga bija caur mežu, ejot uz "Стартовый комплекс Р-14 из 3 ШПУ и командного пункта ракетного дивизиона 50 армии РВСН Советского Союза." Diemžēl, no kādreiz tik interesanta objekta igauņi (pēc apsarga vārdiem) uztaisīja paši nezin ko. Četru 22m dziļu raķešu šahtu pārpalikumi ir vien viena neaizrakta pārpludināta bedre, par kuras izmēriem liecina tikai tās diametrs un nieka 6 neapplūdinātie metri dziļuma. Teritorija ir apsargāta un iesaku šo pastaigu izlaist.
Bauskā ieradāmies, diemžēl, jau tumsībā. Bauskas pils naktī radīja ļoti patīkamu mistērijas un senatnīguma sajūtu - pilsdrupu puse izskatījās tiešam iespaidīgi tumsā, dižgabali spocīgi auksti stāvēja un tikai bērnu nošļūcinātais pilskalns atgādināja par cilvēciskumu šajā vietā. Diezgan ironiski, ka vieta, kurai bija jāaizsargā vara no iebrucējiem, ziemā tiek okupēta ar ātras mobilitātes kaujas ragavām un mežonīgo, savvaļas bērnu baru, kuriem pils un lielgabali ir nekas īpašs. Pils otrā pusē varēja novērot pils ievainojamību un nelabojamību, kur pilskalna akmens ir atdalījies no oriģināla un palēnām tā arī nopostīs pilskalnu ar visu pili, un, labi ja ne visiem bērniem. Turpat netālu no pils ir ļoti interesants mazs parks ar diviem dažādu laiku un laika posmu pieminekļiem veltītiem vienai un tai pašai idejai - brīvai Latvijai!
Diemžēl, pilnu veca pieminekļa bildi saprotamu nevarēja tumsā iemūžināt, tādēļ arī tiks publicēts tikai tā vienas puses teksts. Šis ir veltīts Latvijas brīvības cīņām (1915.-1920.g.)
Otru, jaunākiem laikiem (to var apskatīt ceļa kartē), Latvijas okupācijas upuriem.
Ar šo izbraukumu pierādījām sev, ka Latvijā ir neskaitāmi daudz vietas, kuras var apskatīties un noteikti, ka Iecavā un Bauskā tās ir tikai dažas vietas no ieplānotajām un pavisam maza sauja no lielās kravas, ko divas pilsētas var parādīt!
Neatceros kurā mirklī, taču izveidojām arī šo, iespējams lielāko slēpņošanas logo cilvēces vēsturē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru