Way to the styx

Šodien ienaca slepena ziņa no specialkorespondenta Brieža. Sis dokuments tiek publicēts pēc viņa lūguma.

tvaika traktora info

Lūdzam visus, kas šo lasīs, ņemt vērā to, ka visi zemāk pieminētie notikumi nenotika, vietas un to nosaukumi ir izdomāt un jebkāda sakritība ar reāli eksistējošiem cilvēkiem ir nejauša sakritība.



"Tātad šis ir garais detalizētais logs. Atrasts kopā ar Neviens, laruto un Marcipans7.

Rīts sākās agri ar mērķi iekarot Jelgavu un iespējams aizbraukt pat līdz Elejai. Ieradāmies Ķekavā pēc mašīnas un pa ceļam izdomājām piebraukt un vismaz paskatīties situāciju, lai citreiz zinātu ar ko rēķināties. Ierodoties ļoti drīz tika noskaidrots, ka tunelī ūdeni klāj gana bieza ledus kārta, lai pa to varētu pārvietoties. Ielīdu iekšā un lēnām virzoties pa stiklam līdzīgo, gludo ledus kārtu pārvietojos uz priekšu, līdz ~30 metrus no ieejas ledus sāka veidot dīvainās skaņas. Tad palīgā nāca ledus gabali, kas kērlinga spēles iedvesmoti tika slidināti no tuneļa ieejas līdz manīm un tad ar papildus grūdienu tika slidināti dziļāk uz priekšu tunelī, kur ~15m tālāk tie pēkšņi apstājās liecinot, ka tur ledus kārtu klāj ūdens un tur ledus beidzās.

Stika māja

Tad arī radās ģeniālā ideja doties pēc piepūšamās laivas, lai iekarotu šo slēpni. Laiva tika uzpūsta tuvējā degvielas uzpildes stacijā un 1.5km līdz slēpnim tika vesta uz mašīnas jumta pieturot to ar rokām caur automašīnas logiem. Skats no malas liekas ka bija gan iespaidīgs, kaut vai tāpēc, ka iepriekšējās divas nedēļas ārā valdīja ~ -15°c temperatūra, kuras rezultātā visas iespējamās ūdens tilpnes bija aizsalušas.

atā ledus, čav ūdens!

Pirmie devāmies tunelī iekšā es un Neviens, bijām bruņoti ar 5m garu štropi un diviem airiem. Nokļūt no ledus ūdenī bija interesanti, taču lai tiktu pāri ledus gabaliem, ka peldēja pa priekšu, nācās tos salauzt ar roku palīdzību. Tālāk airēšanās vedās raiti līdz pirmajai iespējamajai slēpņa vietai, kur pēc nesekmīgiem meklējumiem un sasaukšanos ar ārā palicējiem, tika noskaidrots, ka slēpnis jāmeklē aiz otrā, nevis aiz pirmā līkuma. Kad gaisma pazuda, meklējām ar acīm k-ko kas vairāk līdzinās pirmajai vietai, kurā meklējām, bet kad uzņēmuši tempus strauji slīdējām garām, vārgajā lukturu gaisma pamanījām arī slēpni. Paņemot konteineru rokā varēja noprast, ka tur bijis ūdens iekšā taču peldēt gan nekas nepeldēja, jo saturs bija puslīdz sauss. Atverot viesu grāmatu secinājām, ka tā ir mitra un ka bez pieklājīga rakstāmā, kuru bijā aizmirsuši ārā, ielogoties nesanāks. Ieliku jaunu viesu grāmatu un abām (gan vecajai, gan jaunajai) piešķīru zip-lock maisiņus pret mitrumu. Pierakstījāmies jaunajā viesu grāmatā izmantojot zīmuli kuru atradām pie slēpņa. Kamēr rakstījāmies tuneļa tumšajā klusumā, varēja dzirdēt, kā pie tuneļa ieejas no man telefona tiek atskaņotas tādas dziesmas, kā Jeff Buckley - Halelujah un Kings of Leon - Sex on fire, par ko mēs nosmējāmies, jo mums tur nebija ne seksa ne uguns... :D Kad atkal tikām līdz ledum sākās īstenā jautrība, jo tikt no ūdens uz ledus ir daudz sarežģītāk, kā no ledus ūdenī. Te nu arī nāca talkā pāris koki un 5-metrīgā štrope, lai ar tās palīdzību uzceltu laivas priekšgalu uz ledus kamēr paši pārnesām svaru uz laivas aizmuguri. Kad tikām uz ledus sākās nākošā problēma, jo tik uz priekšu bija gandrīz neiespējami, jo nebija kur atsperties vairs un izkāpt no laivas arī negribējās, jo ledu uz kura atradās laiva klāja ~7cm bieza ūdens kārta. Beigās man noriebās muļļāšanās uz vietas izlēmu pārbaudīt savu zābaku ūdens izturību cerībā, ka ledus zem manis neielūzīs. Par laimi neielūza un izmantojot štropi es izvilku laivu uz sausa ledus. Un saulei kožot acīs iznācām no tuneļa. Tā nu beidzās mūsu ekipāžas piedzīvojumi.

aizsalis Stika logs

Taču ar to vēl viss nebeidzās, jo mēs izlēmām izjokot laruto un Marcipanu7 sakot, ka neesam viņus pierakstījuši un ka viņiem pašiem jādodas iekšā. Īsi noinstruējuši viņus, vērojām kā viņi pazūd tuneļa dzīlēs. kad viņi bija nost no ledus un jau kūļājās pa ūdeni atklājām, ka esam viņus izjokojuši, taču viņi izlēma paši aizdoties līdz slēpnim, kamēr mēs baudkāri tiesājām savas sviestmaizes. Viņiem uzdevums veicās ātrāk, jo pa lielam bijām jau "nobruģējuši" ceļu. Lai tiktu atpakaļ uz ledus viņiem arī radās dažas problēmas, taču tas aizņēma mazāk laika, jo es devos palīgā un satvēris mesto štropi un stāvot uz atlūzuša ledus gabala vilku viņus ar laivu laukā. Viss beidzās laimīgi un man izdevās tikt cauri ar puslīdz sausām kājām, vienīgi laiva otrās tūres laikā tika nedaudz sadurta. Kamēr izlaidām gaisu no laivas garām paspēja noiet kāds jauneklis, kurš zināja par keču un ka vasarā ūdens līmenis bijis gana augsts, lai slēpnis tur vairs nebūtu.

stūmējs

Kopējais laiks patērēts: ~6h (ar visu braukšanu pēc laivas)

Materiālie zaudējumi: neliels caurums laivā, kurš jau ir salāpīts un domājams izmaksāja ~ 5Ls

Morāle: Pēc laivu slēpņiem doties vasarā vai kādā citā gada laikā, kad ūdens līmenis nav pārāk augsts, un virsmu neklāj ledus, un laivā viemēr jāņem līdz gara virve.

Paldies par slēpni autoriem un par atbalstu un piedzīvojuma sajūtu komandas biedriem!"

saulriets Nāves salā