"Tev ir vajadzīgi īpaši apavi pārgājieniem, un arī mazliet īpašas dvēseles."
No rīta, pēc VA ballītes, diezgan operatīvi pagatavojām vīrišķīgo četru graudu putru un, pēc tās notiesāšanas, ātri uzmetām pārgājiena maršrutu lidz Cēsīm. Daudz slēpņu pa ceļam nav, taču laba daļa esošo ir īpaši un pārgājiens solījās būt fantastisks.
Mūsu ceļš nejauši sakrita ar LātEst veloceļu, pa kuru arī turpinājām pārvietoties. Ceļš iet diezgan interesanti - pāri privātīpašumiem, kurus saimnieki sargā no riteņbraucējiem ar auklām un elektriskajiem ganiem, brīžiem, ceļš ir "velo-" titula vērts, taču pārsvarā tā segums ir dubļainas saknes un ceļa malas rotā atkritumi. Kā spriedām ar Jāni, veloceļam nebūtu ne vainas, ja vien cilvēki cienītu savu apkārtni, zemi un citus, kā arī padarītu to draudzīgāku riteņbraucējiem, jo tajā ir sastopamas Latvijas dabas pērles ne tikai veloceļa platumā, bet arī izņemot līkumu, var redzēt fantastiskus skatus, izpeldēties Gaujā, tikt līdz klintīm un, pa ceļam vākt dabas labumus.
Uzspied šeit lai apskatītu maršrutu ar bildēm
Pārgājieniem šis maršruts ir obligāts! Turpat uz ceļa salasījām pilnu sauju ar ogām vienā pietupienā un vērām vaļā riekstus līdz nākamajam ogu krūmam. Ceļabiedram radās arī entuziasms vākt sēnes ceļa malā, kuru bija vairāk par ogām.Iespaidīgākais dienas objekts bija Sietiņiezis, pirms kura apmeklējuma atpūtāmies Gaujas krastā. Sietiņiezis ir vārdiem neaprakstāma vieta par kura grandiozitāti pat iedomāties nevarējām. Sietiņieža augšā bija man sirdij tuva lieta - akmens. Šis akmens nebija tāds pats kā visi citi vēsturiskās kaujas vietās. Uz šī ir rakstīts - "Paskaties uz skaisto Latviju un priecājies par to!" Abiem mitrie apavi apgrūtināja kustību, taču pēc Sietiņieža apmeklējuma mūsu spēki un aizrautība auga ar katru skaistās Latvijas skatu, kurš lika iet arvien netradicionāliākiem ceļiem.
Pēdējā pieturvieta bija pie pašām Cēsīm, kad piestājām uz plosta/baržas, noskalot kājas un apēst pēdējos krājumus.Neīsi pēc šīs apstāšanās mūsu 36 km gājiens beidzās. Guvuši labus iespaidus, nostaigājuši lielisku maršrutu un pagalam nogurušiem mums piestāja pāris aktīvu jauniešu, kuri ar lielāko prieku pieteicās aizvest lidz Rīgai. Jūtu, ka tā nav mūsu pēdējā tikšanās un jau drīz būs jauns, stāsta vērts piedzīvojums...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru