Man arī ir ko teikt par ViA Kāju ralliju

Tas bija interesanti. Kopš kāju rallija jau mēnesis pagāja, taču tikai tagad visa in formācija ir nogulsnējusies manā apziņā. Pasakuma organizatoriskais līmenis varēja tikt vairāk piedomāts, tā ka es biju vienīgais ar katliem, makgaivereni, kurināmām vēlēšanu biļetenēm un mīklainu nojausmu kur jādodās. No rīta, kā izskatījās, vairāki cilvēki mani pieņēma, kā de facto īgno gidu/barvedi. Šis ir mans pirmais masveida pārgājiens, kurš beigās izvērtās pat samērā veiksmīgs. Tiku arī kronēts par Gidu Gideonu. Nav jau tā, ka neizbaudīju pasākumu, taču arī nenoliegšu, ka varēja būt savādāk. Izdevās arī atrast cilvēkus, ar kuriem arī turpmāk būtu interese piedalīties pārgājienos. Par dabu un improvizēto maršrutu - "piedzīvojums ir tad, kad nezini kas notiks tālāk!" Vairāk par pasakumu var lasit Brieža pārspīlēti smalki aprakstītā apdzejojumā. Jāpiemin, ka mans stāsts krietni vien atšķirtos no Brieža versijas.

Kāju Rallijs at EveryTrail


Ko es secināju no ši pasākuma:

• Alkohols tiešām nav tas labākais draugs pārgājienu laikā. ^{(taču pamosties ar vienu alus kausu no rīta ir lieliski)}
• Vienmēr atradīsies kāds, kurš būs kā uz baznīcu atnācis. (jārēķinās, ka, iespējams, būsi vienīgais kuram būs)
• Dabas baudīšanai troksnis ir lieks.
• Skriet pa priekšu ir muļķīgi, jo beigās tāpat būs jāgaida atpalicēji. 
• Var gadīties, ka pie uguns iekūršanas tiek pielaisti klāt neīsti tam piemēroti cilvēki.
• Makgaiverene nav labāka par jauniem apaviem.
• Cilvēki var uzticēties indivīdam, kuru redz pirmo reizi, pat nav oblāti jāpazist visi.