Ieskats stopēšanā, jeb daži padomi, ko der zināt.

Autors: Jānis Briedis

"Lai arī kur tu dotos, dodies tur ar visu savu sirdi"

Konfūcijs

Tipiskais stopētājs

Pāris dienas atpakaļ biju aizstopējis līdz Liepājai un atpakaļ. Tā nu dodoties uz Rīgu atpakaļceļā man radās doma, veidot šo rakstu.

Ikvienam reiz dzīvē reiz ir gadījies sastapties ar stopēšanu jeb īkšķošanu, kā to sauc pieredzējuši stopētāji. Vai tas būtu bijis pašam stāvot uz ceļa ar paceltu īkšķi, vai uzņemot kādu ceļotāju savā mašīnā vai vienkārši redzot, kā cilvēki stāv ceļa malā ar uzrakstu rokās cenšoties nokļūt mājās. Pašam pirmā saskarsme ar to radās bērnībā, kad braucot kaut kur kopā ar tēvu, laiku pa laikam tika uzņemts kāds ceļotājs mašīnā. Laikm jau tā arī radās pirmie priekšstati par šo nodarbi.

Pats es oficiāli stopēt sāku 2009. gada rudenī, kad praksē gāju Kuldīgas Tūrisma Informācijas centrā (agrāk es to jau biju darījis, bet piespiedu kārtā, kad situācija savādāk neļāva). Toreiz es izdomāju ietaupīt naudu un nebraukt ar autobusu, kā arī pie reizes nedaudz paslēpņot pa ceļam. Kopš tās reizes, tas ir mans galvenais starppilsētu pārvietošanās veids.

Laika gaitā esmu nonācis pie dažiem secinājumiem un atzinumiem, kas nepieciešams, lai veiksmīgi stopētu. Te nu ir šie atzinumi:

Ja gribi, lai tevi uzņem svešinieks savā mašīnā...

• Tev jāizskatās kārtīgi (izskats ir pirmais, ko pamana un novērtē šoferis)

Žakete gan nav obligāta, bet pēc cilvēka gan būtu jāizzskatās

• Vēlams lai rokās ir uzraksts, kas norāda uz kurieni tu dodies (tas norāda, ka tu esi gatavojies/usies un tev ir nopietni nolūki)
• Apbruņojies ar atstarotājiem (ja stopē tumsā, vai krēslā, tas palīdz tevi pamanīt)
• Nevelc cepuri vai kapuci, kas nosegtu tavu seju (tas rada drošības sajūtu šoferim, ja viņš redz ko uzņem)
• Smaidi (pēc manām domām galvenais noteikums, jo neviens negrib ņemt sadrūmušu cilvēku savā mašīnā) 

Bez smaida neiztikt

• Ja ir iespēja, izdomā kaut ko ar ko izcelties no citiem stopētājiem (man personīgi ir lapa ar uzzīmētu smaidošu seju, kas mani ir izglābusi ne vienu vien reizi, kad cilvēki jau ir gribējuši braukt garām, bet ieraudzījuši šo zīmējmu)
• Turiet mugursomā marķieri, jo nekad nevar zināt, kad sagadīsies stopēt (par papīru uz kā rakstīt nesatraucieties, jo jebkurā veikalā vai benzīntankā var dabūt kartona gabalu uz kura uz rakstīt virzienu)
• Kā vietu, kur stopēt iesaku autobusa pieturas, jo tur vieglāk ir šoferim apstāties.
• Ja iespējams tad labāk stopēt apdzīvotas vietas beigās vai aiz apvadceļu apļiem, jo tur automašīnas nebrauc ar tik lielu ātrumu un tām ir vieglāk apstāties.
• Ja stopē ārzemēs, izpēti pirms tam kāda ir atsaucība pret stopētājiem un labāk nestopē lielceļa malā, bet benzīntankā (šaubos, vai kāds uz autobāņa izdomās tev apstāties). Labs resurss ir pieejams te. 

Stopēšana Norvēģijas DUS

Pa lielam šie noteikumi attiecas uz vīriešu kārtas pārstāvjiem, jo kā es dzirdēju no vienas meitenes, kas regulāri stopē no Liepājas uz Ŗīgu un atpakaļ, tad meitenēm nav vajadzīgs pat uzraksts, jo tās parasti ātri uzņem tāpat. Lai kā arī nebūtu, šie ir mani ieteikumi no personīgās pieredzes. Ja ir kāda ideja, vai padoms, ko neesmu pieminējis, to var droši ierakstīt komentāros.


Starptautiskai stopēšanai var izmantot so lielisko resursu sarindotu pēc valstīm: HitchWiki

Un ja nu kāds pirms tam nav stopējis un šī raksta iedvesmots izdomā pamēģināt, es saku, ka tas ir to vērts, jo tas ir veids, kā es esmu apceļojis pusi Vidzemes un pusi Kurzemes. Ņemiet mugursomu plecos, uzrakstu pie rokas un smaidu sejā, jo pasaule ir atvērta, atliek tik to ieraudzīt un izbaudīt. Veiksmīgu ceļošanu!