30 janvāris 2012

Kā ģērbties Latvijas ziemas apstākļiem un ko der paņemt līdzi

"Ziemas dziļumā, es beidzot uzzināju, ka manī mīt nebeidzama vasara."

Beidzot, Janvāra mēnesim ejot uz beigām, var nolikt divriteni malā, sagatavoties vēsākam laikam un izbaudīt sen aizmirstā barguma ziemu. Šeit centīšos apkopot manu iepriekšējo ziemu secinājumus un pārdomas par neskaitāmām interneta pamācībām kā labāk ģērbties, ko tik bieži sanāk lasīt un kāda ir manis paša pieredze šajā. Tātad, pamācība kā ģērbties ziemai ārpustelpu aktivitātēm.

Rumpis, bikses, apavi, aksesuari, roku silditaji, aktivitates

Ģērbšanās ziemas sezonai:
Ziemā vislabākais ir ģērbties vairākās kārtās +1 pa virsu! Ja kļūs karstāk tad kārtas jebkurā brīdī varēs novilkt, taču ja negaidīti pārsteigs sals, tad gan jaunas kārtas uz vietas atrast nevarēs. Bieži gadās arī nepareizi novērtēt aukstumu gaisa mitruma dēļ. Pareizi uzvilkti slāņi ir tad, kad ir silti un nejūties kā kosmonauts, kuram ir nopietnas pārvietošanās grūtības.
Ļoti iesaku izvēlēties vilnas izstrādājumus ziemai, jo tie lieliski notur ķermeņa ģenerēto siltumu. Pat izmirkusi vilna notur ķermeņa siltumu.

Mans personīgais favorīts ir jūrnieku apakškrekls,vilnas krekls (neburzās un vienmēr izskatās pieklājīgi), biezs akrila vai biezas vilnas džemperis un to visu noslēdz kāda vēja aizturoša un mitruma necaurlaidoša jaka.


Bikses, jo biezākas, jo labāk. Viens labs bikšu pāris (1 gab.?) ir daudz labāk par diviem uzvilktiem viens uz otru. Mīnus grādos nav ieteicamas džinsu bikses - tās pavisam nav piemērotas ziemas apstākļiem, ja vien tām nav kādas labākas oderes. Vilnas bikses, termobikses ar džinsu biksēm vai militāra stila biksēm ir lieliski varianti. Kājām ir pietiekami liela muskuļu masa lai sasildītu kājas, taču jāspēj to siltumu noturēt un visu iecienītās džinsu bikses tam noteikti neder.

Uz apaviem ietaupīt nevar! Un ir viegli pārspīlēt.. Šeit kritēriji ir diezgan subjektīvi un pie tā, vai apavi ir īstie Latvijas ziemai, būs jāpiešaujās ar katru nākamo pāri. Šeit nederēs Itāļu glaunās sniega smeļamās tupeles. Un vispār Itāļiem nav nekādas ziemas, lai tie ražotu Latvijas ceļiem un dabai jēdzīgus apavus. Ir lielāka jēga aiziet uz kādu militārā ekipējuma veikaliem un skatīties uz zemākiem plauktiem, kur apputējuši atrodas īstas armijas īstas ādas militārie zābaki, ieteicams, dāņu, lielbritāņu, somu, zviedru, vācu, čehu vai norvēģu. Diemžēl dārgāki smalkie armijas stila pakaļdarinājumi no parasto mirstigo ražotājiem ilgi nedzīvo, lai ari cik ērti un silti tie nebūtu. Bez tā, ka zābakā ir jābut pietiekami daudz vietas arī vilnas zeķei un jābūt mitruma un sniega drošiem, svarīgi ir tas, lai zābakiem nebūtu dzelzs purngals. Viens aspekts - viņi salst, it īpaši kad stāvi. Otrs - atsitoties ar kāju pret trepi, akmeni, kādu nomali, āda nepadodas un izveidojas skrāpējumi, kuriem ir tendence pāraugt plaisās un rādīt apavu iekšas. Trešais - āda veiksmīgāk sašaurinās par dzelzi, kas kāda skrāpējuma ietekmē (skat. otrais aspekts) var pārtapt plaisā. Latvijas ziemās ir ļoti aktuāli Ne mazāk svarīgs ir zābaku garums! Latvijas ziemā ļoti daudz sanāk slīdēt un ir ļoti patikami garos vai pusgaros zābakos neizmežģīt kājas, kā arī tas samazina sniega smelšanos zābakā.

Vislabāk cilvēkam salst ekstremitātes, caur kurām bieži vien arī nosakāt aukstumu. Piederumi, tādi kā cepure, cimdi, šalle - mednieku veikalā var dabūt fantastiskus, lētus ādas un vilnas dūraiņus, kuros man pat -15°C nebija problēmas sasildīt ar ķermeņa siltumu. Cepure ir obligāts pasākums, jo viss siltums ceļas augšup un atstāt tik viegli salstošu ķermeņa daļu bez aizsardzības ir pārāk vieglprātīgi. Starp citu, var sasaldēt galvu un palikt bez matiem "dzīves labākajos gados." Šalle ari ir stipri individuāla mērvienība - kādam pietiek ar afgāņu lakatu kurš notur ķermeņa siltumu, kādam bieza, ar mīlestību katrā cilpā adīta šalle.

Roku sildītāji ir nopērkami vairums aktīvās atpūtas inventāra veikalos un mednieku veikalos. No sākuma es biju skeptisks pret tādiem, jo nebiju ticējis, ka maisiņš ar dzelzi, aktivēto ogli un sāli spēj dot kādu siltumu, taču pagājušajā ziemā izmēģinātās pārsteidza mani. Tādi mazi nieki var būt diezgan efektīvi, ja rokas ir nosalušas un nekā vairāk, kā uzturēt tās pietiekami siltas lai justu, nevajag. Mans roku sildītājs noturējās vismaz 12 stundas silts. Ielikts mednieku dūrainī - lika plaukstai nosvīst. Uz brīdi atstāts somā, uzsildīja visas tās iekšu un ar siltumu varēja dalīties jau ar vairākiem cilvēkiem. Šis ir ļoti labs veids, kā uzturēt rokas siltas neparedzētajos gadījumos, taču šī roku sildīšanas metode noteikti nevar aizstāt cimdus.

Papildus ziemas ekipējums
Uguns uzsākšanai vienmēr būtu lieliski līdzi nēsāt šķiltavas (jo tās nemirkst) vai kramu, neparedzētiem gadījumiem, lai krīzes situācijā būtu ar ko sasildīties.

Aktivitātes
Ja rumpis ir nosalis - jādarbina plecu locītavas, ja kājas un kāju pirksti - vislabāk nodarbināt tos, ja pirkstiem neklājas īpaši labi - kustināt pirkstus un nekādā gadījumā neturēt plaukstas vaļā un nelaist siltumu ārā. Jo straujākas kustības, jo vieglāk sasildīties. Ķermeni arī morāli var apmānīt - ja kustās uz kādu mērķi un nedomā par aukstumu - auksti nebūs, taču ja skries sprintu lai sasildītos - nosalsi!

17 janvāris 2012

Karavīra maizīte 4 - Ciemos pie Mežabrāļiem

Katru gadu slēpņotāju organizēts un apmeklēts notiek pasākums "Karavīra Maizīte", kura mērķis ir atsvaidzināt atmiņu par vēsturiskajiem notikumiem un kaujām, kas bijušas nozīmīgas Latvijas nākotnei, kā arī godināt šajās kaujās kritušo karavīru piemiņu. Šoziem pasākums norisinājās ceturto reizi, šoreiz par godu Latvijas nacionālajiem partizāniem, jeb mežabrāļiem. Pasākuma norises vieta bija Īles nacionālo partizānu bunkurs, kurā 30.decembra vakarā savācās nedaudz vairāk kā 50 cilvēku, lai godinātu nacionālos partizānus un to piemiņu.

Tā kā šis ir viens no nozīmīgākajiem gada pasākumiem, tad arī es vēlējos uzrakstīt nelielu atskatu uz šo pasākumu.