26 novembris 2010

«Lietu stāsts» - cits ceļš

"Dabā nav nekā nederīga vai bezjēdzīga."
/Angļu filozofs un fiziķis Džons Loks

Šodien noskatījos filmu kura daudziem cilvēkiem atvēra acis uz notiekošo, izskaidroja situāciju un mani mudināja ari citiem līdzcilvēkiem propagandēt  veselīgo un dabai draudzīgo dzīvi un saukt sevi par cilvēku kas tu esi, nevis par patērētāju!

"Story of stuff" mājaslapā atradu ari desmit punktus kuri varētu palīdzēt indivīdam un cilvēku grupām dzīvot dzīvi, nevis priecāties par maldu priekiem. Zemāk es iztulkoju šos punktus, jo vēlos lai arī Latvijā šī kustība aizsākas vismaz interesentu līmenī.

1. Izslēdz!
Liela daļa resursu ko mēs patērējam nāk no enerģijas kuru mēs tik nevīžīgi patērējam! Vadi mašīnu mazāk, lido mazāk, izslēdz nevajadzīgas gaismas, taupi enerģiju kur vien tas ir iespējams, pērc lietotas vai aizņemies no kāda cita preces pirms aizej uz veikalu un nopērc vajadzīgo preci, barojies ar vietējo lauksaimnieku gādātām veltēm (lai uzaudzinātu lielu RIMI tomātu bez sēklām tiek patērēts ļoti daudz ķīmijas un enerģijas kura nepieciešama ķīmijas pagatavošanai un tomāta audzēšanai, pakošanai, nogādāšanai).
Var šķist ka kādas ierīces gaidīšanas režīma gaismiņas, LED, ekrāns vai kas spīd naktī, tikpat kā nepatērē elektrību, taču patiesība ir savādāka - ja visu sadzīves ierīču kopīgais energopatēriņš gaidīšanas režīmā tiek sasummēts kopā, tad tas var sastādīt līdz pat 10% no gada elektrības rēķina!

2. Piedrazo mazāk - izmanto vairāk!
Atkritumu daudzums pieaug visur uz pasaules. Cilvēks pārstrādā tikai 1% no visiem atkritumiem un daudzi no tiem ir nepārstrādājami, piemēram, piena pakas satur gan plastmasu, gan papīru un alumīniju, pudeļu korķi ir taisīti no nepārstrādājama polipropilēna u.t.t. - katrs var papildināt šo sarakstu pats! Pārstrādāt var visur - saņemt rēķinu e-pastā, veikt maksājumus izmantojot internetbanku (bieži izvēloties virtuālos pakalpojumus tiek piemēroti dažādi atvieglinājumi un atlaides, piemēram, Swedbank, TELE2, LMT u.c.) izmanto savu krūzi, nevis nepārstrādājamo Statoil kafijas krūzi, izmanto papīra abas puses, izmanto savus iepirkumu maisus, pilnveido, labo aparatūru, nevis nomaini to - šis saraksts ir nebeidzams ar iespējām kuras ļaus Jums ietaupīt saaudzēt vidi un vides resursus,

3. Esi labs piemērs citiem!
Ar saviem darbiem un runām pievērs cilvēku uzmanību vides problēmām, pierādi ka mēs visi varam kaut ko mainīt lietas labā, ietaupīt un esi labs piemērs citiem - tas patiesi strādā!

4. Ļauj sevi sadzirdēt!
Piedalies talkās un stāsti to masu mēdijiem - pievērs cilvēku uzmanību vides problēmām ne tikai sev apkārt, bet arī sabiedrības uzmanību lokāla un globāla mēroga problēmām. Neļauj savā dzīvesvietā būvēt ārzemju rūpnīcas kas var kaitēt ne tikai tev pašam, bet arī taviem bērniem! Piesārņots gaiss izraisa dažādas plaušu slimības, ādas slimības, vēzi un visas no tā izrietošas sekas un blakusparādības!

5. Samazini toksīnu daudzumu savās mājās, ekonomikā un savā ķermenī!
 Eiropas Savienība jau ir definējusi pieļaujamās toksiskuma normas preces, taču ar to nepietiek. Aerosoli kaitē zemes ozona slānim, Ķīnas preces kaitē ne tikai mūsu kabatai, bet arī sabiedrības neaizsargātākajai daļai - bērniem. Es savā bērnībā neatminos nepieciešamības pēc spīdīgām plastmasa mantiņām, dažādiem tilpumiem ar gaismiņām un ķīmiskiem savienojumiem - koka zirgs, dzelzs trīsritenis "Spāre", meža atrastie interesantu formu koki, saldējums un pagalma bērni - tā bija norma un tai paaudzei nebija bail no sabiedrības  komunikāciju problēmas, beigtas aci jau bērnu dārza vecumā un fiziska sagatavotība bija krietni vien augstāka.
Viela pārdomām (pirmās lapas rezultāti no google):

6. Velti laiku ģimenei un draugiem!
Tā vietā lai skatītos televizoru kurš stāsta cik liels neveiksminieks tu esi, jo tev nav tik lieliska skuvekļa, mašīna vairs neatbilst modei, ka tas un tas ir labāks nekā sekss un tev būs vairāk draugu un izdevīgākas atlaides ja izmantosi to vai citu pakalpojumu, labāk pavadi laiku ar draugiem kāda pārgājienā vai sacensībās, aizbrauc un apciemo sen neredzētus radiniekus kāda attālākā pilsētā, aizbrauc uz laukiem un palīdzi lauku radiem, aizej uz teātri vai parku ar savu mīļoto. Stipra sabiedrība ir pamats demokrātijai un vienotībai!

7. Staigā, brauc ar divriteni vai piketē!
Latvietim nav jāstāsta cik sliktas ir mašīnas un kādu postījumu tās nodara sabiedrībai, dabai un tavam makam. Ietaupot uz ceļa nodokļa, apdrošināšanas tehniskās apskates un etalona rēķina var iegādāties labu divriteni  labu aizsardzību tam un par degvielas ieekonomēto naudu pārsteigt savu mīļoto ar kādu sadzīvē noderīgu priekšmetu vai pasākumu divatā! Ja tomēr mums trūkst veloceliņu un pastaigas galvenokārt sastāv no stāvēsanas pie luksoforiem - mēs varam izmantot 4. punktu un likt sabiedrībai pieverst tam uzmanību un valdībai pieprasīt to kas mums ir nepieciešams!

8. Nomaini spuldzes un tad ieradumus!
Tas aizņem pāris minūtes! Nomainot kvēlspuldzi pret ekonomisko spuldzi tu iegūsi ilgāk kalpojošu gaismu, kas nozīmē, ka nevajadzēs tik ātri aizņemt savu prātu ar niekiem un koncentrēties uz ko svarīgāku, tu ietaupīsi naudu un tu palīdzēsi pasaulei! Ekonomiskās spuldzes mūžs ir desmit reizes ilgāks (8000h) un enerģijas ietaupījums sastāda 75%!
Pašreizējais ieradums diktē ka vairāk ir labāk, taču šajā materiālā pasaulē bieži tiek aizmirstas garīgās vērtības, cieņa un dzīves prieks! Mums ir jāmaina sava domāšana par labu veselībai, sabiedrībai, ilgtspējībai un taisnīgumam!

9. Pārstrādā!
Pārstrādāšana palīdz saglabāt dabas resursus, samazina kaitīgo izmešu daudzumu un samazina ražotņu slodzi! Zinu ka Rīgā, Ventspilī un Valmierā ir atkritumu šķirošanas tvertnes, kur vislabākais rezultāts, manuprāt, ir Valmierai. Rīgas centrā nav manāmas tvertnes kurās tiktu mests viens atkritumu veids, vienīgais ir lielveikalu toksisko galvenisko elementu un akumulatoru savākšanas punkti. Lietuvas ekskursijā Kuršu kāpās un Klaipēda nepārtraukti tika manīti dažādu krāsu konteineri paredzēti dažādiem atkritumiem. Es tiešam ticu ka daļa to atkritumu tiek pārstrādāts.
Daudzas ierīces nemaz nav domātas otrreizējai pārstrādei un mums paveicās, ka mēs dzīvojam Eiropā kur Eiropas standartu normas paredz to, ka katrai kompānijai ir jāatbild un jāpienem sevis ražota produkcija ja tās darināšanā tiek izmantotas toksiskas izejvielas. Ne velti mēs dzirdam akcijas "atnes mums veco tehniku un dabū atlaides jaunām precēm!"

10. "Pērc zaļi, pērc godīgi, pērc vietējo, pērc lietotu, un pats galvenais - pērc mazāk! "
Pirkšana nav risinājums globālajām problēmām pat ja iepērkamies zaļākajos veikalos kurus varam atrast, taču kad mēs iepērkamies, mēs varam kontrolēt, ka mūsu nauda silda Latvijas ekonomiku un uzņēmumus, gādāt par to, lai mūsu nauda tiktu investēta dabai draudzīgajos produktos. Pirms pērkam kaut ko kas sev uz iepakojuma lepni rāda šķirošanas zīmi un citas iepakojuma medaļas, pārliecināmies par to, vai tiešam tas iepakojums ir pārstrādājams un nav dažādu materiālu maisījums, vai tas ir brīvs no toksiskiem naftas produktiem. Vienmēr savos velobraucienos un pārgājienos mēs izvēlamies atbalstīt kādu mazu uzņēmumu tirgū, vai kādu mazāku bodi apaugušu krūmos par kuras pieejamību liecina vien neliela izkārtnīte "šašliks" pie kāda lielveikala - tā mēs esam pārliecināti, ka pelna latvju zemnieks vai mazs uzņēmējs un no tā iegūst sabiedrība, nevis lietuviešu lielveikali un to, ka mēs radam krietni mazāk atkritumu, nekā būtu iepirkušies lietuviešu Maximā toksiskos ķīniešu tomātus, poļu maizi un sen pārdoto Aldara kvasu toksiskā pudelē.

Bet labākais risinājums ir pirkt mazāk. Mazāk kaitīga piesārņojuma. Mazāk laika ko jāstrādā lai nomaksātu visu nevajadzīgo. Bieži mazāk ir vairāk. Pat ja oriģinālā rakstā ir rakstīts dažreiz.


01 novembris 2010

Atskaite par pirmo CITO eventu

Nu jau ir pagājuši vairāki mēneši kad ir grūti izbrīvēt laiku saviem vaļaspriekiem, tad nu šoreiz trāpījās diena kuru varēja noziedot slēpņotāju CITO pasākumam, kurā slēpņotāji sakopj apkārtējo vidi un papriecājas par kopā sanākšanu.

Pasākuma norises vieta - pie Gaujas iztekas. Pasākumu organizēja slēpņotāji saskaņojot ar Carnikavas domi, Carnikavas dome arī izsniedza atkritumu maisus(!). Pasākuma vietā 12:30 visiem tika izdalīti tukši maisi, norādītas robežas un visi ķērās pie darba.

Mūsu ceļā mežs bija aizdomīgi tīrs, pāris plastmasa pudeles gadījās ceļā, jau bijām  paguvuši noskumt, taču te pēkšņi atradām zelta mēslu bedri ar vairākiem putuplasta veidojumiem, kuri operatīvi tika salikti maisos un devāmies tālāk pretī slēpnim kurš atradās netālu. Pa ceļam tika sastapti slēpņotāji kuri ar pustukšiem maisiem skaudīgi noraudzījās uz mūsu pilnajiem.

Šī vieta man šķita biedējoša un patiešām apbrīnojama! Tā sauktā "Šamanistāna", pirmo ieraudzījām nelielu būdiņu kura izskatījās ka tiek apdzīvota ik pa laikam, visapkārt karājās dažādi zari, pludiņi, dīvaini priekšmeti un citi dīvaini priekšmeti! Tika manīts arī sargs, kurš visu pasākumu apsargā. Biedējošāka vieta izrādījās "svētnīca", vairāku desmitu metru garumā - pludmales zemē sadzīti koki ar saknēm uz augšu, izkrāsoti dažādās krāsās, gluži kā filmās par hipijiem un citiem pīpētājiem, virsū uzzīmēti dažādi dzīvnieki un biedējošas acis, zvaigznes, mēneši un saules. Šos veidojumus šamaņi sauc par Urgām. Lai patiesi izjustu tās vietas šarmu tur ir jābūt, tāpēc arī šeit tiks ievietotas tikai pāris bildes no visa.



Finišējām tieši laikā un atkritumu maisus apmainījām pret uzlīmēm, tagad varēja doties ar visiem uz pulcēšanās vietu, kur tika dalīta zupa un silta tēja. Saka, ka daži uz finišu atnāca jau pēc divām minūtēm ar pilniem maisiem, protams, pirmie vinnēja arī balvas. Par interesantāko atradumu atzina lielu riepu, tika atrastas arī dzeloņdrātis, neskaitāmas pudeles un citi atpūtas sezonas atkritumi. Kad tauta jau bija atsijājusies, tad spēlējām iepazīšanās spēli.

Pēc visa palīdzējām organizatoriem tikt vaļā no atkritumiem, kopā saskaitījām ap 8-10 m². Pēc labi padarīta darba jautrā kompānijā tikām smuki aiztransportēti mājās. Kopā pasakumā piedalījās vairāk pa 100 cilvēkiem. Priecē tas ka cilvēki tomēr māk sakopoties tādiem pasākumiem un ne viss vēl ir zaudēts!