25 marts 2011

Kā pārvērst atvaļinājuma piedzivojumā

Dzīve ir vai nu drosmīgs piedzīvojums vai nekas.
/Amerikas rakstniece Helēna Kellere

Lietuva, augstākā kāpa, 2010
Vienmēr, cilvēki, kuriem ir ko pastāstīt, ir krietni vien interesantāki par tiem, kuriem nav. Paklausoties lielo vīru mēlēs, kādas vien blēņas netika sastrādātas pat padomju režīma laikā, interesantajos piedzīvojumu stāstos un citos aizraujošos notikumos, kuros iekļuva pat netīšām, vienmēr nāk iedvesma pašam kaut ko tādu piedzīvot un izbaudīt īsta azarta sajūtu un doties savās gaitās.



 Ir tikai viena vienīga problēma - mūsdienu tūrisma industrija ir pārāk attīstīta tāda veida aktivitātēm, kurās cilvēkus izvadā pa jau iestaigātam taciņām un rāda to pašu,ko pārējiem. Par labu piemēru var kalpot tie paši "tūristu autobusi", kuri kursē cauri Vecrīgas vasarīgajām ielām - cilvēki tajos slinki sēd un brauciena laikā, pieklājības pēc, nofotografē kādu baznīcu vai prezidenta pili, bezkaunīgākie pat neskatās, bet sarunājas savā starpā un neliekas ne zinis par apkārt notiekošo! Šie "maršruti" izrāda vietas, ar to maksimāli izslēdzot "cilvēka faktoru" un jebkādu gribu pašam ko redzēt, ja jau tu samaksāji kādam, lai tev parāda "interesantāko." Labi piemēri - atlidojot uz Rīgu un, taksim pasakot, ka vēlies uz viesnīcu, tevi vienmēr aizvedīs uz vienu un to pasu viesnīcu. Kad ar draugu atbraucu no Norvēģijas brauciena, aizgājām uz atpūtas parku Egle un angļu mēlē, tēlojot tūristus, uzjautājām pēc laba latviešu alus - piedāvāja Aldari un iestāstīja, ka tas ir labākais latviešu alus. Nedomāju, ka tādiem masveida tūristiem būs daudz ko pastāstīt par mūsu skaisto tēvzemi.

Nesen vienā interesantā adresē (kuru norādīšu zemāk), tika publicēts raksts "Kā pārvērst atvaļinājumu piedzīvojumā" un uzdeva sev jautājumu - "Kā lai ceļo tā, lai ir ko pastāstīt vēlāk?" Lasītājiem iesaku no sakuma pašiem apdomāt - Kā tu varētu pārvērst savu ceļojumu piedzīvojumā. Zemāk uzskaitīšu lietas/darbības, kuras veicot var atgriezt aizrautību cēlajā ceļošanas sportā! Jāpiezīmē, ka šis nav pilnīgas saraksts, jo katrs pats sev atradīs vairākus veidus, ar ko varētu papildināt šo sarakstu.

Palikt ar tās vietas iedzīvotājiem ir vienkāršākais veids, kā iekulties piedzīvojumā, it īpaši, ja apmeklē citas kultūras. Paliekot viesnīcā tu būsi viens, kamēr ciemos pie kāda tevi uzņems kā viesi, atspoguļos savu kultūru tā, kā nevienā muzejā, cienās ar vietējiem gardumiem, kontaktējoties ar vietējiem var uzzināt par interesantākajiem objektiem un pasākumiem, ko var apmeklēt, bieži vien tiek rādītas arī bildes.

Oriģinālraksta autors iesaka palikt pie draugiem vai draugu draugiem, protams, pirms tam pieklājīgi uzjautājot, vai apkārt ir kāda lēta un laba vieta kur varētu palikt. Diezgan bieži, ja ir iespējas, tad tiks piedāvāta brīva vieta. Pēc savas pieredzes - palīdzēt vietējiem dažādu darbu veikšanā un, gluži vienkārši, daloties savā pieredzē ļoti daudz palielina palikšanas, vai sliktākajā gadījumā, lielākas uzmanības iespējamību. Oriģinālautors savā sarakstā min arī savu pieredzi palikšanā baznīcās - mūsu kompānijai tādas iespējamības nebija, tāpēc ari komentēt nevaram.

Laba lieta ko esam mēģinājuši braucot uz Norvēģiju ir Couchsurfing. Pēc idejas lieliska lieta, jo tas ir tāpat kā palikt pie draugiem vai draugu draugiem, taču pie nepazīstama cilvēka pret pieredzes apmaiņu, zināšanu apmaiņu vai nelielu izpalīdzēšanu. Protams, to uzsākt nav tik viegli un bieži vien "jauniņajiem" ir grūti atrast kādu "brīvu dīvānu", taču mēģināt pavisam noteikti ir vērts! Mums nepalaimējās un nācās uzsākt līdzīgu projektu - Benchmarking, kura laikā atradām kādu brīvu beņķi parkā un centāmies gulēt. Tā kā man negulējās - paliku nomodā 2 naktis un 3 dienas, apskatīju dažādas interesantas vietas Norvēģu dabā un redzēju kā līdzīgi bēdu brāli ieritinājušies guļammaisos bez matračiem centās iemigt uz klintīm - arī savdabīgs piedzīvojums!
Protams, ciemos atteikt nav pieklājīgi, taču jābūt arī uzmanīgam, lai neradītu savtīga un uzmācīga cilvēka iespaidu.

Nevajag visu cītīgi plānot - arī es pie tāda secinājuma esmu nonācis sastādot grupas maršrutu Lietuvas skrējienā. Protams, redzējām Kuršu kāpas, lielo saules pulksteni, augstāko kāpu, palikām smukā pilsētā pie jūras, bijām Raganu mežā, taču pārāk lielas saplānotības rezultātā kāds neredzēja visu līdz galam, kāds atpalika. Ja uztver visu plānošanu ne tik nopietni, tad ir iespējamība "cilvēka faktoram", var optimizēt kopīgas darbības, nevis neviļus dalīties grupās. Kā oriģinālraksta autors norādīja:"Meklējot piedzīvojumu lielāka iespējamība ir ka tas atradīs tevi daudz biežāk pats!" Tagad es vairs neplānoju, bet meklēju vietas, pasākumus un lietas, ko var skatīties un darīt un tad jau uz vietas izlemt, kur sirdij kārojas!

Pako somu mobilāku - bieži cilvēki līdzi staipa daudz nevajadzīgas lietas  bez kuram var lieliski iztikt. Man ir paziņa,. kura nedēļas pārbraucienam/pārgājienam/laivojienam cauri Latgalei ņem 70 litru somu kur salikt "visu nepieciešamo," kamēr mana parastākā 8 litru soma tiek staipīta visur kur vien es dodos neatkarīgi no ieplānota laika un aktivitātēm un jau vienu reizi tika nomainīta pret tādu pašu, tikai bez caurumiem un nenodiluša materiāla. Pērn jau rakstīju, ko vajadzētu ņemt līdzi pārgājienā, taču to noteikti pārlabošu. Galvenā doma ir - izdomāt kādas vajadzības būs konkrētā vieta - dabā tas ir nazis, aptieciņa, uguns, telts/šūpuļtīkls, guļammaiss, sakaru ierīce; pilsētvidē - aptieciņa, sakaru ierīce un vārdnīca. Ja ir darīšana uz ilgāku laiku - kādu saderīgu rezerves apģērbu un ierobežot to līdz 1 gabalam!

Nedomāju šo punktu likt atsevišķi, bet ideja lieliska - nepērc suvenīrus! Parasti nabaga tūristiem tiek piedavatas dažādas bezjēdzīgas "nacionālas lietas," piemēram, kā mums dažādas tautu meitu lelles, cūkmens, mazs adatu spilvens ar bebra attēlu, magnēts ledusskapim vai kas tamlīdzīgs. Tas tikai aizņem vietu bagāžā un bieži praktiskai lietošanai nav derīgs - tādām kārdinājumam jāmāk pretoties. Ja nu tomēr pretoties kārdinājumam nevar - ir jāizbēg tam paredzēti veikali, jo tajos atrodamie suvenīri reti kad atspoguļo vietējo kultūru un to cenas ir nesamērīgas - labākais ir doties apkārt pa pilsētu un meklēt ko līdzīgu, kā Vecrīgas tantiņas pie ratiem ar karotēm, cimdiem, dzintara un citām rotām, zeķēm. Labākais suvenīrs ir labi iespaidi par vēl neizjustu apkārtni! 

Runā ar...
  • citiem ceļotājiem - šo, pretstatā oriģinālraksta autoram, izvēlējos iekļaut kā atsevišķu punktu, nevis iepriekšējā apakšpunktu, jo pat ceļinieki ar pilnīgi atšķirīgiem mērķiem un interesēm var pasniegt interesantas idejas, kuras varētu ari izmēģināt! Pēc Norvēģijas brauciena, atskārtām, ka uz Norvēģiju jābrauc uz dabu, nevis uz Oslo. Daba tur patiesi ir krietni vien savādāka nekā mums - neredzējām vikingiem ne pludmales, ne zemes - tikai klintis un peļķes to vidū. Mēs bijām satikuši vienu vecāku vīru, kurš ar bērnu un pusaudžu baru arī devās apmeklēt Norvēģiju, taču viņa mērķis bija daba un patiesi dabā varētu būt krietni vien interesantāk, nekā pilsētas šaurajās ielās. Citiem ceļotājiem var būt arī jaunāka vai cita informācija par apkārtnē notiekošo.
  • iedzīvotājiem - visticamāk, ka viņiem ir vislabāk zināms, kas notiek viņu ierastajā vidē, kur ir labāk iet, kur iet labāk nevajadzētu, kādas vietas var apskatīt! Norvēģijas braucienā Hilda patiesi mums daudz ko pastāstīja un solījās parādīt.
  • ar personālu - tas ir viņu darbs atbildēt uz muļķīgiem jautājumiem. Tā ir lieliska iespēja uzzināt no viņiem, kur ir labāk iet, uzklausīt viņu ieteikumus. Tas ir tāds pats iedzīvotājs, tikai ar darbu
Lietuva, Ceļojoša kāpa, 2010
Apmeklē Tūrisma informācijas centru - tas nebija iekļauts oriģinālrakstā, taču tas ir obligāts pasākums noskaidrot un aizceļot līdz vietējam TIC, kur var uzzināt no vietējiem iedzīvotājiem, kuru tiešais pienākums ir informēt ceļiniekus par notikumiem, vietām, brīdināt par iespējamām briesmām un tā ir vieta, kur nelaimes nokļuvušie ceļinieki var lūgt padomu. Katrā pilsētā ir TIC un parasti tas atrodas pilsētas centrā. Tur var dabūt arī kartes ar detalizētu informāciju par pilsētas centra ielām, ievērojamām vietām un lielāka ar pilsētas apkārtni.

Kā jau teicu, tas nav pilns saraksts, jo katram ir kāda ideja, kā uzlabot savu ceļojuma un piedzīvojumu pieredzi, tas ir atkarīgs no cilvēka vajadzībām, apkārtnes, kurā viņš ir nokļuvis, gadalaika un daudziem citiem faktoriem. Loti ceru, ka turpmāk cilvēki dos priekšroku pasi meklēt sev piedzīvojumus un izbēgs no tūristu maršrutiem un autobusiem, vairāk socializēsies ar vietējiem un uzlabos savas dzīves kvalitāti!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru