There is plenty of tourist attraction sites on world wide web for any tourist, but very few of them covers really what is Riga, it's spirit and things every self proclaimed traveler and nomad must see, feel and experience here. This article is legitimate, nobody is paying me and information given is not an advertisement or scam of another overpriced bar. Actually, you can report scam places by dialing +371-2-203-3000 - tourist hotline, or 112 for police and emergencies.
So what is Riga and why should you visit it?
Riga is awesome city on the coast of Baltic sea, found in 1201 by German merchants and since then it was growing rapidly as good trading route starting from Vikings to these days. Swedes used to call it "second capital" during the Swedish occupation (medieval times), as it was largest city in the Baltic coast. Even now Riga is one of largest coastal cities by population. Riga's historical centre has been declared UNESCO world heritage site and continues to delight it's inhabitants and tourists with its beauty and culture. Riga is just like a museum. I have lived here for over twenty years, but each time I pass by some old building, I notice something new in it and it's exciting! You can never have enough of Riga!
For maps, information and other Points of Interest go to Riga Tourism Information centre, located on Rātslaukuma street 6, that's on Rātslaukuma square in Vecrīga historic centre, besides the Occupation museum and Riga dome, in front of St. Peters cathedral.
Rāda ziņas ar etiķeti pilsētvide. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti pilsētvide. Rādīt visas ziņas
27 jūlijs 2012
01 maijs 2012
Kritiskā masa 2012
Šoreiz vēlos uzmanību vērst uz nule notikušo "nesankcionētu pasākumu" Kritiskā masa 2012. Ne jau kā piedalījāmies, bet tieši kādēļ, jo palasot komentārus ziņu portālos, tomēr šķiet ka daudziem vēl nav skaidrs, kādēļ tādi pasākumi tiek rīkoti.
Ne jau "parādi" mums vajag. Mums vajag cienīgus apstākļus un veloceliņus. Rīgā pašlaik ir viens (RDSD karte) neērts veloceliņš (skat. Valdemāra iela - Vanšu tilts, Zemitānu tilts) kuram zūd jebkāds marķējums (skat. Pietura VEF uz Brīvības ielas, Zemitānu tilts, no Brīvības ielas līdz Kr. Valdemāra ielai (t.i. Senču iela) Berģi - ?) un nožēlojami atgriezumi kuri tā īsti nekur neved.
Ne jau "parādi" mums vajag. Mums vajag cienīgus apstākļus un veloceliņus. Rīgā pašlaik ir viens (RDSD karte) neērts veloceliņš (skat. Valdemāra iela - Vanšu tilts, Zemitānu tilts) kuram zūd jebkāds marķējums (skat. Pietura VEF uz Brīvības ielas, Zemitānu tilts, no Brīvības ielas līdz Kr. Valdemāra ielai (t.i. Senču iela) Berģi - ?) un nožēlojami atgriezumi kuri tā īsti nekur neved.
30 maijs 2011
Biķernieku trases garums
Vienmēr interesēja cik ir kopgarums un dažādu posmu garums Biķernieku trasei. Tik daudz tur būts kopš bērnības, cik daudz laika nav pavadīts un cik apļus jebkurā virzienā un visos iespējamos virzienos nav braukts, taču nekad nezināju cik tad īsti ir gara šī trase. Vikipēdija saka, ka autotrase ir 3.662km, bet vai tas tiešam ir tā?
Šodien, izmantojot ļoti zinātnisku metodi kopā ar mūsdienu advencētām tehnoloģijām izmērīju trases garākā ceļa un dažu atsevišķu posmu garumu. Šī ir ļoti svarīga ziņa ar nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas zinātnē un vēsturē!
Šodien, izmantojot ļoti zinātnisku metodi kopā ar mūsdienu advencētām tehnoloģijām izmērīju trases garākā ceļa un dažu atsevišķu posmu garumu. Šī ir ļoti svarīga ziņa ar nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas zinātnē un vēsturē!
27 jūnijs 2010
Par divriteņiem un Rīgu
Divritenis ar vien straujāk iegūst popularitāti ne tikai lielākajās pasaules pilsētās, kur riteņbrauceju ērtībām tika ierīkoti vairāki veloceliņi, bet arī tepat pie mums Rīgā! Ir pat ļoti lielas izredzes, ka Rīga būs sarakstā kopā ar tadam divriteņiem draudzīgajām pilsētām kā par divriteņu galvaspilsētu Eiropā uzskatīto - Amsterdamu, Portlendu (ASV), Kopenhāgenu (Dānija), San Francisko (ASV), Berlīni (Vācija), Barselonu (Spānija), Jūrmalu, Krāslavu, Cēsu un Valmieras rajonu (Latvija).
Pamats tā uzskatīt ir diezgan liels, jo pašlaik, lēnā garā, norit Brīvības ielas veloceliņa izbūve kurš stiepsies no Rīgas centra līdz Berģiem, kur tālāk gandrīz ērti varēs izbraukt uz veloceliņu gar Baltezeru uz Ādažiem. Jau tagad varam pateikt, ka piektdien (25. jūnijā) mūsu veiktais neliels vakara velobrauciens līdz Ādažiem cauri Juglai un atpakaļ problēmas tikpat ka neradīja - vienīgais kur tagad ir švakāka izbraukšana tā ceļa posmā ir pie Berģiem kur ceļš pārtop par šoseju, tur riteņbraucēji ir spiesti izbraukt uz šosejas, talāk jau ir patīkams gājēju un velobraucienu tilts starp lielveikalu DEPO un viesnīcu Berģi kurš eleganti pārtop par veloceliņu. Vietām pabeigtais veloceliņš uz Brīvības ielas izskatās daudzsološs - sestdienas vakara izbrauciena tika iemēģināti pabeigtie veloceliņa posmi no Vairoga ielas līdz Šmerļa ielai - par spīti daudzām šķērsielām un iebrauktuvēm kuras šķērso veloceliņš, nobrauciens ir ļoti elegants un vienmērīgs.

Pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta mājaslapā var apskatīties jau esošos veloceliņus Rīgā, 2010. gadā tapšanas procesā esošos, nākotnē ieplānotos veloceliņus un potenciālos veloceliņus. Pa vienu "potenciālo veloceliņu" man sanāk diezgan biezi pārvietoties un varu droši teikt, ka viss kas tam trūkst lai sauktos par veloceliņu ir ceļa apzīmējumi.
Otrs pamats kurs liek domāt, ka Rīga vienu dienu var kļūt par divriteņiem draudzīgu pilsētu ir Rīdzinieku pieaugoša interese pret divriteņiem un Rīgas centieni piesaistīt jaunus tūristus. Jau pašlaik viens AirBaltic garadarbs uzsāk savu dzīvi Jūrmalā un no 30. junija arī Rīgā. Šim garadarbam nosaukums ir "Baltic Bike." Baltic Bike ideja ir līdzīgi kā Oslo un citās velosipēdiem draudzīgajās pilsētās izveidot maksas divriteņu nomu jebkuram interesentam. Tiek plānots izveidot vairakas divriteņu novietnes Rīgas centrā un saistīt tās ar Jūrmalā jau esošajām Baltic Bike novietnēm. Vairak informācijas par Baltic Bike var iegūt oficiālajā tīmekļa vietne http://www.balticbike.lv/
Divritenis Rīgā nozīmē naudas ietaupīšanu, ātrāku pārvietošanos un sportiskākus cilvēkus. Personīgi es pazīstu cilvekus kuri ignorē sabiedrisko transportu un principa pēc izvēlas divriteņus. Tādi cilveki apgalvo ka no rīta ceļas vēlāk un ierodas uz darbu Rīgas centrā ātrak nekā ja brauktu ar mašīnu vai sabiedrisko transportu.
Es kā divriteņu amatieris domaju, ka tas viss varētu izdoties un izskatīties līdzīgi kā es novēroju Oslo pilsētā - cilvēki nekautrējas braukt ar divriteņiem, atrasties stacijā un veikalos ar tiem, ja tuvuma nav divritenu novietnes un tas nevienam problēmas nesagādā. Vienīgais kas gan tur ir diezgan ipaši izplatīts un Latvijā tas arī iegūs vispāeŗjo popularitāti - divriteņu daļu zagšana. Vismaz Oslo ielās varēja redzēt pieķēdētus rāmjus pie novietnes, vai tikai riteni. Daudziem trūka tikai sēdeklis. Par spīti visam - Norvēgijas iedzīvotaji pat uz nakti nekautrejas pieķēdēt savus divriteņus pie daudzstāvu dzīvokļa trepju margam un kokiem.
Vairak informācijas par divriteņu kustību:
Rīgas domes Satiksmes departamenta tīmekļa vietnē -> http://rdsd.lv;
"Velosepedistu vortālā" http://veloriga.lv/;
Pamats tā uzskatīt ir diezgan liels, jo pašlaik, lēnā garā, norit Brīvības ielas veloceliņa izbūve kurš stiepsies no Rīgas centra līdz Berģiem, kur tālāk gandrīz ērti varēs izbraukt uz veloceliņu gar Baltezeru uz Ādažiem. Jau tagad varam pateikt, ka piektdien (25. jūnijā) mūsu veiktais neliels vakara velobrauciens līdz Ādažiem cauri Juglai un atpakaļ problēmas tikpat ka neradīja - vienīgais kur tagad ir švakāka izbraukšana tā ceļa posmā ir pie Berģiem kur ceļš pārtop par šoseju, tur riteņbraucēji ir spiesti izbraukt uz šosejas, talāk jau ir patīkams gājēju un velobraucienu tilts starp lielveikalu DEPO un viesnīcu Berģi kurš eleganti pārtop par veloceliņu. Vietām pabeigtais veloceliņš uz Brīvības ielas izskatās daudzsološs - sestdienas vakara izbrauciena tika iemēģināti pabeigtie veloceliņa posmi no Vairoga ielas līdz Šmerļa ielai - par spīti daudzām šķērsielām un iebrauktuvēm kuras šķērso veloceliņš, nobrauciens ir ļoti elegants un vienmērīgs.
Pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta mājaslapā var apskatīties jau esošos veloceliņus Rīgā, 2010. gadā tapšanas procesā esošos, nākotnē ieplānotos veloceliņus un potenciālos veloceliņus. Pa vienu "potenciālo veloceliņu" man sanāk diezgan biezi pārvietoties un varu droši teikt, ka viss kas tam trūkst lai sauktos par veloceliņu ir ceļa apzīmējumi.
Otrs pamats kurs liek domāt, ka Rīga vienu dienu var kļūt par divriteņiem draudzīgu pilsētu ir Rīdzinieku pieaugoša interese pret divriteņiem un Rīgas centieni piesaistīt jaunus tūristus. Jau pašlaik viens AirBaltic garadarbs uzsāk savu dzīvi Jūrmalā un no 30. junija arī Rīgā. Šim garadarbam nosaukums ir "Baltic Bike." Baltic Bike ideja ir līdzīgi kā Oslo un citās velosipēdiem draudzīgajās pilsētās izveidot maksas divriteņu nomu jebkuram interesentam. Tiek plānots izveidot vairakas divriteņu novietnes Rīgas centrā un saistīt tās ar Jūrmalā jau esošajām Baltic Bike novietnēm. Vairak informācijas par Baltic Bike var iegūt oficiālajā tīmekļa vietne http://www.balticbike.lv/
Divritenis Rīgā nozīmē naudas ietaupīšanu, ātrāku pārvietošanos un sportiskākus cilvēkus. Personīgi es pazīstu cilvekus kuri ignorē sabiedrisko transportu un principa pēc izvēlas divriteņus. Tādi cilveki apgalvo ka no rīta ceļas vēlāk un ierodas uz darbu Rīgas centrā ātrak nekā ja brauktu ar mašīnu vai sabiedrisko transportu.
Es kā divriteņu amatieris domaju, ka tas viss varētu izdoties un izskatīties līdzīgi kā es novēroju Oslo pilsētā - cilvēki nekautrējas braukt ar divriteņiem, atrasties stacijā un veikalos ar tiem, ja tuvuma nav divritenu novietnes un tas nevienam problēmas nesagādā. Vienīgais kas gan tur ir diezgan ipaši izplatīts un Latvijā tas arī iegūs vispāeŗjo popularitāti - divriteņu daļu zagšana. Vismaz Oslo ielās varēja redzēt pieķēdētus rāmjus pie novietnes, vai tikai riteni. Daudziem trūka tikai sēdeklis. Par spīti visam - Norvēgijas iedzīvotaji pat uz nakti nekautrejas pieķēdēt savus divriteņus pie daudzstāvu dzīvokļa trepju margam un kokiem.
Vairak informācijas par divriteņu kustību:
Rīgas domes Satiksmes departamenta tīmekļa vietnē -> http://rdsd.lv;
"Velosepedistu vortālā" http://veloriga.lv/;
18 jūnijs 2010
Norvēģija 3. diena - atklāsme
Ilgi nesanāca gulēt. Es atkal neaizmigu un manu ceļojuma biedru pamodināja sargs veclaicīgajā parādes formā, pateica "You can`t sleep in the Royal park." Nekas, devāmies pastaigāties apkārt paskatīties pilsētas nakts dzīvi.
Kaut arī tas ir nedēļas vidus, skanēja tikai viens no visiem klubiem kuriem gājām garām. Mūzika skanēja tāda pati ka visos vietējos lielveikalos, kafejnīcās un ieskrietuvēs - gan jauns gan vecs pops.
Kārtējo reizi paēdis, Briedis devās atpakaļ uz Royal Park pagulēt. Mūsu starpā radās domstarpības, jo es nevaru un negribu gulēt pilsētas apstākļos brīvdabā, tāpēc arī gāju aplūkot apkārtni vēlreiz.
Šaurākas un mazākas ielas bija ļoti klusas un vientuļas, tikpat kā pamestas ar elektromašīnām katrā malā, starp kurā iespiesti motorolleri un pie māju stūriem un kokiem pieslieti nepieķēdēti divriteņi. Uz rīta pusi jau sāka parādīties cilvēki, tai skaita arī senākā aroda pārstāves dažādās ādas krāsas un acu šķēluma ar visu savu pakalpojumu buķeti, pilnīgi ka centrāltirgū metas virsū ar dažādiem piedāvājumiem tiklīdz uzmet aci. Šoreiz mans mērķis bija Hildas minētā klintsaugša
Takas kuras ved uz Oslo austrumu puses augstāako kalnu pilsētā izrādījās pārāk vieglas lai es pa tām ietu, izvēlējos klinšainākās vietas starp priedēm. Kāpiens likās fantastisks, darbināju visas savas ekstremitātes lai tiktu līdz savam mērķim, vēl nepārtraukti runāja ūpji, kas deva fantastiskai sajūtai tās dabīgāko nokrāsu.
Skats no augšas bija fantastisks, kā jau Hilda minēja - tas ir fantastisks skats. Noelsies no kāpšanas skatījos pāri visai Oslo uz tālēm kur knapi manāmi citi kalni. Smagnēja mākoņainā sega pārklāja debesis, šķita ka gatavojas līt. Sajūtas iegūtas kalna augšā ir fascinējošas. Pašā augsā nav ko darīt - tur pļava, dažādi ceļi pa kuriem var tikt augšā un lejā.
Pēc sajūtu norimšanas devos atpakaļ uz Oslo pa vieglāko ceļu kā parasts tūrists. Kā Hilda teica, tagad tur notiek pilsētas austrumu daļās būvdarbi, tur būs ļoti moderns biznesa rajons ar dažām izklaides vietām. Būvdarbi tur rit pašā sparā jau no paša agrā rīta cilvēki rosās pie iesāktiem topošiem debesskrāpjiem, tuneļiem klintīs tilšu balstiem un ceļiem.
Savu ceļabiedru parkā vairs nevarēju atrast veselas divas reizes. tur bija agrie parka apmeklētāji, skrienošas norvēģietes un afroamerikānis guļammaisā. Nācās skraidīt ap visu centralstaciju/autoostu un jautāt kādam vai nav redzējis digitālajā fotokamerā redzamo seju. Manu ceļabiedru [Džānis] izsauca pie infocentra arī pa visu autoostas teritoriju - nekā. Te pēkšņi atnāk īsziņa - Meet your friend Janis near the tiger in front of central station. Izrādās ka mans nozudušais draugs bija meklējis mani kopš aptuveni tā paša laika (3h) apkārt parkam, kamēr es izēlējos pašu acīmredzamāko tikšanās punktu..
Stacijā iegādājāmies biļeti uz Rygge airport. Vilcieni viņiem tāpat ka mums ir gan jauni, gan veci. Mums tika ta iespēja tikt uz jauno vilcienu. Atšķirība no Latvijas, kur mūs krata nepārtraukti, Norvēģijas vilciena visā ceļā no Oslo līdz Rygge nemaz nekratīja - gluži pretēji - brauciens bija ļoti patīkams un mierīgs. No Rygge stacijas līdz pašai lidostai kursē ari bezmaksas autobuss. Patīkami, vismaz nav jāiet kājām un jutāmies ļoti patīkami par spīti 13LS vērtajai biļetei vilcienam.
Tā kā līdz lidmašīnai bija vel stunda - atļāvāmies līdzās citiem gaidītajiem pagulēt uz lidostas priekšā esoša zālāja. Izskatās, ka Norvēģija nekādas dižās pludmales nav, jo diezgan daudz cilvēku sauļojās parkos, balkonos un zālājos, kas pavedināja mūs uz tādām domām.
Lidostā pie mūsu termināļa jau bija jūtama latviska gaisotne - daži cittautieši, vairākas latvietes un ōpis ar to pašu kompāniju ar kuru ielidoja līdz ar mums Norvēģijā. Sirmais piedzīvojumu meklētājs teica, ka līdz Oslo nav ticis, taču labi pavadīja laiku ar saviem ceļabiedriem pie vairākiem ezeriem dabā un pabrīnījās par mūsu stāstīto. Tiklīdz tika iekāpts lidmašīnā un pieķēdējies es zaudēju savu modrību un beidzot aizmigu. Mani pamodināja tikai lidmašīnas nosēšanās.
Autobusā no lidostas uz Rīgu bija loti nepatīkama gaisotne kuru radīja mūsu pašu georgija lentīšu vicinātāji. Tik tiešam "tvaika ielas" vērtie smiekli, mazsaturīgas runas ar bagātu lamuvārdu klāstu un 0.39 vērta alus korķu džinkstēšana skanēja nepārtraukti.
Rīgā aizgājām uz pirmo vietu kura ienāca prātā kur varētu skanēt laba mūzika, apkalpot skaistas sievietes un iedzert labu alu - Egle! Eglē šoreiz skanēja Dzelzs Vilks, kuram palīdzējām publiku uzkurināt, kas mums veiksmīgi sanāca, Egles darbinieces pret mums ir bijušas gādīgas, uzmanīgas un smaidošas gan kad tēlojam tūristus, gan lkad skaidra latviešu valodā pateicam, ka "dēļ tāda alus, mūzikas un sievietēm ir vērts pārcelties uz dzīvi Latvijā." Šoreiz nesmādējām tiešām lielisko Egles atmosfēru un izbaudījām visu ko vien piedāvāja. Eglē var gan paēst labi, gan iedzert labu alu pēc jebkuras garšas. Uz galda bija gan Užavnieks, gan Aldara Kviešu alus, Piebalgas Lux, Valmiermuižas gaišais filtrētais, taču vislielako uzmanību izpelnījās Madonas [Madonnaz] nefiltrētais alus! Noskatījušies visu koncertu secinājām, ka tik tiešam Rīga mums ir lielāka un daudz skaistāka par Oslo jebkur centrā, sievietes šaurākas un skaistākas, smaidīgākas, alus labāks un viss lētāks neka Norvēģijā, pateicamies pēdējai viesmīlei ar skūpstiem uz rokas un devāmies mājās.
Kaut arī tas ir nedēļas vidus, skanēja tikai viens no visiem klubiem kuriem gājām garām. Mūzika skanēja tāda pati ka visos vietējos lielveikalos, kafejnīcās un ieskrietuvēs - gan jauns gan vecs pops.
Kārtējo reizi paēdis, Briedis devās atpakaļ uz Royal Park pagulēt. Mūsu starpā radās domstarpības, jo es nevaru un negribu gulēt pilsētas apstākļos brīvdabā, tāpēc arī gāju aplūkot apkārtni vēlreiz.
Takas kuras ved uz Oslo austrumu puses augstāako kalnu pilsētā izrādījās pārāk vieglas lai es pa tām ietu, izvēlējos klinšainākās vietas starp priedēm. Kāpiens likās fantastisks, darbināju visas savas ekstremitātes lai tiktu līdz savam mērķim, vēl nepārtraukti runāja ūpji, kas deva fantastiskai sajūtai tās dabīgāko nokrāsu.
Pēc sajūtu norimšanas devos atpakaļ uz Oslo pa vieglāko ceļu kā parasts tūrists. Kā Hilda teica, tagad tur notiek pilsētas austrumu daļās būvdarbi, tur būs ļoti moderns biznesa rajons ar dažām izklaides vietām. Būvdarbi tur rit pašā sparā jau no paša agrā rīta cilvēki rosās pie iesāktiem topošiem debesskrāpjiem, tuneļiem klintīs tilšu balstiem un ceļiem.
Stacijā iegādājāmies biļeti uz Rygge airport. Vilcieni viņiem tāpat ka mums ir gan jauni, gan veci. Mums tika ta iespēja tikt uz jauno vilcienu. Atšķirība no Latvijas, kur mūs krata nepārtraukti, Norvēģijas vilciena visā ceļā no Oslo līdz Rygge nemaz nekratīja - gluži pretēji - brauciens bija ļoti patīkams un mierīgs. No Rygge stacijas līdz pašai lidostai kursē ari bezmaksas autobuss. Patīkami, vismaz nav jāiet kājām un jutāmies ļoti patīkami par spīti 13LS vērtajai biļetei vilcienam.
Tā kā līdz lidmašīnai bija vel stunda - atļāvāmies līdzās citiem gaidītajiem pagulēt uz lidostas priekšā esoša zālāja. Izskatās, ka Norvēģija nekādas dižās pludmales nav, jo diezgan daudz cilvēku sauļojās parkos, balkonos un zālājos, kas pavedināja mūs uz tādām domām.
Autobusā no lidostas uz Rīgu bija loti nepatīkama gaisotne kuru radīja mūsu pašu georgija lentīšu vicinātāji. Tik tiešam "tvaika ielas" vērtie smiekli, mazsaturīgas runas ar bagātu lamuvārdu klāstu un 0.39 vērta alus korķu džinkstēšana skanēja nepārtraukti.
Rīgā aizgājām uz pirmo vietu kura ienāca prātā kur varētu skanēt laba mūzika, apkalpot skaistas sievietes un iedzert labu alu - Egle! Eglē šoreiz skanēja Dzelzs Vilks, kuram palīdzējām publiku uzkurināt, kas mums veiksmīgi sanāca, Egles darbinieces pret mums ir bijušas gādīgas, uzmanīgas un smaidošas gan kad tēlojam tūristus, gan lkad skaidra latviešu valodā pateicam, ka "dēļ tāda alus, mūzikas un sievietēm ir vērts pārcelties uz dzīvi Latvijā." Šoreiz nesmādējām tiešām lielisko Egles atmosfēru un izbaudījām visu ko vien piedāvāja. Eglē var gan paēst labi, gan iedzert labu alu pēc jebkuras garšas. Uz galda bija gan Užavnieks, gan Aldara Kviešu alus, Piebalgas Lux, Valmiermuižas gaišais filtrētais, taču vislielako uzmanību izpelnījās Madonas [Madonnaz] nefiltrētais alus! Noskatījušies visu koncertu secinājām, ka tik tiešam Rīga mums ir lielāka un daudz skaistāka par Oslo jebkur centrā, sievietes šaurākas un skaistākas, smaidīgākas, alus labāks un viss lētāks neka Norvēģijā, pateicamies pēdējai viesmīlei ar skūpstiem uz rokas un devāmies mājās.
16 jūnijs 2010
Norvegija 2.diena - Oslo
No pasa rita devamies talak uz tuvako DUS kur ieturejam brokastis un meginajam nokert kadu masinu kura varetu pakert lidzi uz Oslo. Tas izdevas tikai pec pusotras stundas.
Oslo mus sagaidija ar sauli, laimigiem cilvekiem un daudz pozitiviem iespaidiem. Oslo iedzivotaji izradijas ari tirigaki par Moss.
Tika izbaudits ari iespejams musu dzives dargakais alus kauss kuru sauca par 'Aass' un kurs maksa ap 50 kronam kausa (~5Ls). Pecak viesmile piedavaja bezmaksas kafiju, jo bija zel laist zuduma. Protams, no ta neatteicamies.Tagad tuvakie plani - padzit appipejusos igaunus no mums un likties uz auss lidz nepaliks auksti. Tad bus gaidama nakts dzives apskatisana.
Rit jau uz Rigu, ceru ka ieladesu dazas bildes ari!
14 jūnijs 2010
Vieglprātīgais geoceļojums uz Oslo
"Labam ceļotājam nav noteiktu merķu un nav apņēmies sasniegt savu galamērķi" /Laodzi
MMX sezona ir klāt un pirmais grandiozais piedzīvojums vairs nav aiz kalniem jāmeklē - Ryanair satriecošais piedāvājums aizlidot uz Skandināvu valstīm par smieklu naudu. Biļete uz abām pusēm izmaksāja mums 7LS un mēs ar Briedi esam apņēmusies apskatīt un izjust visu ko vien karaļa Haralda trešā dibinātā pilsēta Oslo spēj piedāvāt diviem latvju studentiem.
Sestdienas vakarā/naktī līdz pat pulksten trijiem, ievadījām OpenStreetMap Oslo kartes iekš GPS ierīces un ~dažus slēpņus kurus varētu paķert līdzās.
Ceļošana notiks izmantojot lidmašīnu - nokļūšanai uz Norvēģiju, tad ar auto stopiem līdz Oslo un tad visu laiku jāpavada uz kājām.
Naktsmītnes pašlaik vēl nav atrastas, taču ceram to izdarīt ar CouchSurfing palīdzību.
Tā kā lidmašīnās ir diezgan lieli ierobežojumi ko drīkst un ko nedrīkst pārvadāt, nāksies iztikt bez daudziem ierastajiem palīglīdzekļiem, piemēram, nažiem, saspraudēm, zāģiem un citiem instrumentiem kuri ir neatņemama ceļojumu sastāvdaļa. Cerams, ka Norvēģijas galvaspilsētā nebūs vajadzības izmantot nazi.
Vēl ir jāņem vērā somas izmērus kuri var būt par pamatu piemaksai par bagāžu. Somas mēra pēc lieluma un smaguma, t.i. "Bagāžas izmērs līdzi ņemšanai salonā: 55cm x 40cm x 20cm, svars ne vairāk par 10kg." (avots)
Nevarēs iepirkties arī Duty Free zonā, jo iepirkumam ir vajadzība ietilpt iepriekš norādītajā somā. No šī visa izriet - vajadzēs ceļot pēc iespējas vieglāk. Vai visu salikt kabatās!
Mana ierastā soma kura ar mani ir ceļojusi it visur kur es esmu bijis iederas šajos kritērijos, tāpēc arī man nebūs jāuztraucas par iekļaušanos normās.
Ceru, ka es varēšu izveidot ceļojuma kopsavilkumus pa dienām, jo e-pasta nosūtīšana solās būt loti dārgs prieks. Kā jau ierasts, tas notiks izmantojot vecu, bojātu, taču izturīgu un vienmēr uzticamu Sony Ericsson k750i. Kā vienmēr - bez diakritiskajām zīmēm. Ceļojums notiks no 15.jūnija līdz 17. jūnija vakaram.

MMX sezona ir klāt un pirmais grandiozais piedzīvojums vairs nav aiz kalniem jāmeklē - Ryanair satriecošais piedāvājums aizlidot uz Skandināvu valstīm par smieklu naudu. Biļete uz abām pusēm izmaksāja mums 7LS un mēs ar Briedi esam apņēmusies apskatīt un izjust visu ko vien karaļa Haralda trešā dibinātā pilsēta Oslo spēj piedāvāt diviem latvju studentiem.
Sestdienas vakarā/naktī līdz pat pulksten trijiem, ievadījām OpenStreetMap Oslo kartes iekš GPS ierīces un ~dažus slēpņus kurus varētu paķert līdzās.
Ceļošana notiks izmantojot lidmašīnu - nokļūšanai uz Norvēģiju, tad ar auto stopiem līdz Oslo un tad visu laiku jāpavada uz kājām.
Naktsmītnes pašlaik vēl nav atrastas, taču ceram to izdarīt ar CouchSurfing palīdzību.
Tā kā lidmašīnās ir diezgan lieli ierobežojumi ko drīkst un ko nedrīkst pārvadāt, nāksies iztikt bez daudziem ierastajiem palīglīdzekļiem, piemēram, nažiem, saspraudēm, zāģiem un citiem instrumentiem kuri ir neatņemama ceļojumu sastāvdaļa. Cerams, ka Norvēģijas galvaspilsētā nebūs vajadzības izmantot nazi.
Vēl ir jāņem vērā somas izmērus kuri var būt par pamatu piemaksai par bagāžu. Somas mēra pēc lieluma un smaguma, t.i. "Bagāžas izmērs līdzi ņemšanai salonā: 55cm x 40cm x 20cm, svars ne vairāk par 10kg." (avots)
Nevarēs iepirkties arī Duty Free zonā, jo iepirkumam ir vajadzība ietilpt iepriekš norādītajā somā. No šī visa izriet - vajadzēs ceļot pēc iespējas vieglāk. Vai visu salikt kabatās!
Mana ierastā soma kura ar mani ir ceļojusi it visur kur es esmu bijis iederas šajos kritērijos, tāpēc arī man nebūs jāuztraucas par iekļaušanos normās.
Ceru, ka es varēšu izveidot ceļojuma kopsavilkumus pa dienām, jo e-pasta nosūtīšana solās būt loti dārgs prieks. Kā jau ierasts, tas notiks izmantojot vecu, bojātu, taču izturīgu un vienmēr uzticamu Sony Ericsson k750i. Kā vienmēr - bez diakritiskajām zīmēm. Ceļojums notiks no 15.jūnija līdz 17. jūnija vakaram.
Abonēt:
Ziņas (Atom)

