Tvitters ir interesanta lieta, kura atmaksājas vairāk nekā es to būtu domājis. Še ir @Divritenis paziņojums, kuru palīdzēja izplatīt @VeloRiga.
Numurs. Esošais likums un papildinājums treknrakstā. viegli lasams komentārs.
2. Gājēju un pasažieru pienākumi
"17. Pārvietoties pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai nomali, izmantojot skrituļslidas, skrituļdēļus u.tml. sporta vai atpūtas inventāru, atļauts, ja tas netraucē pārējos gājējus. Šķērsot
brauktuvi ar minēto inventāru atļauts ar ātrumu, kas nepārsniedz
gājēju pārvietošanās ātrumu." Ar sporta inventāru var braukt pāri gājēju pārejai ar tādu pašu ātrumu, kā līdzcilvēki.
6. Ceļu satiksmes regulēšana
"57.
Luksofora signāls ar cilvēka siluetu, velosipēda simbolu vai
cilvēka siluetu un velosipēda simbolu attiecas tikai uz gājējiem
un velosipēdu vadītājiem. Šo noteikumu 224.punktā minētajā
gadījumā, kad velosipēda vadītājs šķērso brauktuvi pa
regulējamu gājēju pāreju, viņam jāievēro gājējiem paredzētā
luksofora signāls. Zaļais signāls atļauj kustību, bet sarkanais
- aizliedz." Velobraucēji ar divriteni var braukt pāri gājēju pārejām, ievērojot gājējiem paredzētu signālu, ja nav velosipēda signāla. "75. Signāls ar gaismas virzienrādītāju vai ar roku jārāda laikus savlaicīgi pirms manevra sākuma un jāpārtrauc tūlīt pēc tā pabeigšanas (signāla rādīšanu ar roku var pārtraukt tieši pirms manevra). Signāls nav jārāda, ja tas var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus."
22. Papildu prasības velosipēdu un mopēdu vadītājiem
"224.
Velosipēdu un mopēdu vadītājiem pa ceļu atļauts braukt vienā
rindā iespējami tuvāk brauktuves (braukšanas joslas) labajai
malai. Tālāk uz brauktuves atļauts izbraukt, tikai lai apbrauktu,
apsteigtu vai apdzītu vai ja braukšanai attiecīgajā virzienā ir
iekārtota atsevišķa braukšanas josla, kā arī šo noteikumu
229.punktā minētajos gadījumos, lai nogrieztos pa kreisi vai
apgrieztos braukšanai pretējā virzienā. Netraucējot gājējus un
citus ceļu satiksmes dalībniekus atļauts braukt pa nomali, bet
velosipēdu vadītājiem - arī pa ietvi, kā arī šķērsot
brauktuvi pa regulējamām gājēju pārejām. Braucot pa ietvi
velosipēda vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu
satiksmes drošību, bet šķērsojot brauktuvi pa regulējamu gājēju
pāreju - ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās
ātrumu, pie kam velosipēda vadītājam pirms gājēju pārejas
šķērsošanas laicīgi jāsamazina braukšanas ātrums." Mainīja definīciju. Atļāva braukt ar divriteni pa ietvi ar ātrumu, kas nepakļauj cilvēkus briesmām, pāri gājēju pārejām ar tādu pašu ātrumu kā gājējiem.
230. Velosipēdu vai mopēdu vadītājiem aizliegts:
„230.4.
vest ar velosipēdu pasažierus, ja tas nav izgatavots speciāli šim
nolūkam, izņemot bērnus ar aizsprādzētu aizsargķiveri vecumā
līdz septiņiem gadiem, ja ir iekārtoti papildu sēdekļi un droši
kāpšļi kāju atbalstam.” "230.6.
braukt ar velosipēdu pa ceļu, ja tam blakus atrodas velosipēdu
ceļš." Tikai pielika klāt "ar velosipēdu." "Papild. Velosipēdu,
kas izgatavoti pasažieru pārvadāšanai un tiek izmantoti
komercpakalpojumu sniegšanai, izmantošanas nosacījumus un kustības
maršrutu, izvērtējot tā sabiedriskās nepieciešamības un
drošības kritērijus, nosaka attiecīgā pašvaldība." ?
Šodien noskatījos filmu kura daudziem cilvēkiem atvēra acis uz notiekošo, izskaidroja situāciju un mani mudināja ari citiem līdzcilvēkiem propagandēt veselīgo un dabai draudzīgo dzīvi un saukt sevi par cilvēku kas tu esi, nevis par patērētāju!
"Story of stuff" mājaslapā atradu ari desmit punktus kuri varētu palīdzēt indivīdam un cilvēku grupām dzīvot dzīvi, nevis priecāties par maldu priekiem. Zemāk es iztulkoju šos punktus, jo vēlos lai arī Latvijā šī kustība aizsākas vismaz interesentu līmenī.
1. Izslēdz!
Liela daļa resursu ko mēs patērējam nāk no enerģijas kuru mēs tik nevīžīgi patērējam! Vadi mašīnu mazāk, lido mazāk, izslēdz nevajadzīgas gaismas, taupi enerģiju kur vien tas ir iespējams, pērc lietotas vai aizņemies no kāda cita preces pirms aizej uz veikalu un nopērc vajadzīgo preci, barojies ar vietējo lauksaimnieku gādātām veltēm (lai uzaudzinātu lielu RIMI tomātu bez sēklām tiek patērēts ļoti daudz ķīmijas un enerģijas kura nepieciešama ķīmijas pagatavošanai un tomāta audzēšanai, pakošanai, nogādāšanai).
Var šķist ka kādas ierīces gaidīšanas režīma gaismiņas, LED, ekrāns vai kas spīd naktī, tikpat kā nepatērē elektrību, taču patiesība ir savādāka - ja visu sadzīves ierīču kopīgais energopatēriņš gaidīšanas režīmā tiek sasummēts kopā, tad tas var sastādīt līdz pat 10% no gada elektrības rēķina!
2. Piedrazo mazāk - izmanto vairāk!
Atkritumu daudzums pieaug visur uz pasaules. Cilvēks pārstrādā tikai 1% no visiem atkritumiem un daudzi no tiem ir nepārstrādājami, piemēram, piena pakas satur gan plastmasu, gan papīru un alumīniju, pudeļu korķi ir taisīti no nepārstrādājama polipropilēna u.t.t. - katrs var papildināt šo sarakstu pats! Pārstrādāt var visur - saņemt rēķinu e-pastā, veikt maksājumus izmantojot internetbanku (bieži izvēloties virtuālos pakalpojumus tiek piemēroti dažādi atvieglinājumi un atlaides, piemēram, Swedbank, TELE2, LMT u.c.) izmanto savu krūzi, nevis nepārstrādājamo Statoil kafijas krūzi, izmanto papīra abas puses, izmanto savus iepirkumu maisus, pilnveido, labo aparatūru, nevis nomaini to - šis saraksts ir nebeidzams ar iespējām kuras ļaus Jums ietaupīt saaudzēt vidi un vides resursus,
3. Esi labs piemērs citiem!
Ar saviem darbiem un runām pievērs cilvēku uzmanību vides problēmām, pierādi ka mēs visi varam kaut ko mainīt lietas labā, ietaupīt un esi labs piemērs citiem - tas patiesi strādā!
4. Ļauj sevi sadzirdēt!
Piedalies talkās un stāsti to masu mēdijiem - pievērs cilvēku uzmanību vides problēmām ne tikai sev apkārt, bet arī sabiedrības uzmanību lokāla un globāla mēroga problēmām. Neļauj savā dzīvesvietā būvēt ārzemju rūpnīcas kas var kaitēt ne tikai tev pašam, bet arī taviem bērniem! Piesārņots gaiss izraisa dažādas plaušu slimības, ādas slimības, vēzi un visas no tā izrietošas sekas un blakusparādības!
5. Samazini toksīnu daudzumu savās mājās, ekonomikā un savā ķermenī!
Eiropas Savienība jau ir definējusi pieļaujamās toksiskuma normas preces, taču ar to nepietiek. Aerosoli kaitē zemes ozona slānim, Ķīnas preces kaitē ne tikai mūsu kabatai, bet arī sabiedrības neaizsargātākajai daļai - bērniem. Es savā bērnībā neatminos nepieciešamības pēc spīdīgām plastmasa mantiņām, dažādiem tilpumiem ar gaismiņām un ķīmiskiem savienojumiem - koka zirgs, dzelzs trīsritenis "Spāre", meža atrastie interesantu formu koki, saldējums un pagalma bērni - tā bija norma un tai paaudzei nebija bail no sabiedrības komunikāciju problēmas, beigtas aci jau bērnu dārza vecumā un fiziska sagatavotība bija krietni vien augstāka.
Viela pārdomām (pirmās lapas rezultāti no google):
Tā vietā lai skatītos televizoru kurš stāsta cik liels neveiksminieks tu esi, jo tev nav tik lieliska skuvekļa, mašīna vairs neatbilst modei, ka tas un tas ir labāks nekā sekss un tev būs vairāk draugu un izdevīgākas atlaides ja izmantosi to vai citu pakalpojumu, labāk pavadi laiku ar draugiem kāda pārgājienā vai sacensībās, aizbrauc un apciemo sen neredzētus radiniekus kāda attālākā pilsētā, aizbrauc uz laukiem un palīdzi lauku radiem, aizej uz teātri vai parku ar savu mīļoto. Stipra sabiedrība ir pamats demokrātijai un vienotībai!
7. Staigā, brauc ar divriteni vai piketē!
Latvietim nav jāstāsta cik sliktas ir mašīnas un kādu postījumu tās nodara sabiedrībai, dabai un tavam makam. Ietaupot uz ceļa nodokļa, apdrošināšanas tehniskās apskates un etalona rēķina var iegādāties labu divriteni labu aizsardzību tam un par degvielas ieekonomēto naudu pārsteigt savu mīļoto ar kādu sadzīvē noderīgu priekšmetu vai pasākumu divatā! Ja tomēr mums trūkst veloceliņu un pastaigas galvenokārt sastāv no stāvēsanas pie luksoforiem - mēs varam izmantot 4. punktu un likt sabiedrībai pieverst tam uzmanību un valdībai pieprasīt to kas mums ir nepieciešams!
Tas aizņem pāris minūtes! Nomainot kvēlspuldzi pret ekonomisko spuldzi tu iegūsi ilgāk kalpojošu gaismu, kas nozīmē, ka nevajadzēs tik ātri aizņemt savu prātu ar niekiem un koncentrēties uz ko svarīgāku, tu ietaupīsi naudu un tu palīdzēsi pasaulei! Ekonomiskās spuldzes mūžs ir desmit reizes ilgāks (8000h) un enerģijas ietaupījums sastāda 75%!
Pašreizējais ieradums diktē ka vairāk ir labāk, taču šajā materiālā pasaulē bieži tiek aizmirstas garīgās vērtības, cieņa un dzīves prieks! Mums ir jāmaina sava domāšana par labu veselībai, sabiedrībai, ilgtspējībai un taisnīgumam!
9. Pārstrādā!
Pārstrādāšana palīdz saglabāt dabas resursus, samazina kaitīgo izmešu daudzumu un samazina ražotņu slodzi! Zinu ka Rīgā, Ventspilī un Valmierā ir atkritumu šķirošanas tvertnes, kur vislabākais rezultāts, manuprāt, ir Valmierai. Rīgas centrā nav manāmas tvertnes kurās tiktu mests viens atkritumu veids, vienīgais ir lielveikalu toksisko galvenisko elementu un akumulatoru savākšanas punkti. Lietuvas ekskursijā Kuršu kāpās un Klaipēda nepārtraukti tika manīti dažādu krāsu konteineri paredzēti dažādiem atkritumiem. Es tiešam ticu ka daļa to atkritumu tiek pārstrādāts.
Daudzas ierīces nemaz nav domātas otrreizējai pārstrādei un mums paveicās, ka mēs dzīvojam Eiropā kur Eiropas standartu normas paredz to, ka katrai kompānijai ir jāatbild un jāpienem sevis ražota produkcija ja tās darināšanā tiek izmantotas toksiskas izejvielas. Ne velti mēs dzirdam akcijas "atnes mums veco tehniku un dabū atlaides jaunām precēm!"
10. "Pērc zaļi, pērc godīgi, pērc vietējo, pērc lietotu, un pats galvenais - pērc mazāk! "
Pirkšana nav risinājums globālajām problēmām pat ja iepērkamies zaļākajos veikalos kurus varam atrast, taču kad mēs iepērkamies, mēs varam kontrolēt, ka mūsu nauda silda Latvijas ekonomiku un uzņēmumus, gādāt par to, lai mūsu nauda tiktu investēta dabai draudzīgajos produktos. Pirms pērkam kaut ko kas sev uz iepakojuma lepni rāda šķirošanas zīmi un citas iepakojuma medaļas, pārliecināmies par to, vai tiešam tas iepakojums ir pārstrādājams un nav dažādu materiālu maisījums, vai tas ir brīvs no toksiskiem naftas produktiem. Vienmēr savos velobraucienos un pārgājienos mēs izvēlamies atbalstīt kādu mazu uzņēmumu tirgū, vai kādu mazāku bodi apaugušu krūmos par kuras pieejamību liecina vien neliela izkārtnīte "šašliks" pie kāda lielveikala - tā mēs esam pārliecināti, ka pelna latvju zemnieks vai mazs uzņēmējs un no tā iegūst sabiedrība, nevis lietuviešu lielveikali un to, ka mēs radam krietni mazāk atkritumu, nekā būtu iepirkušies lietuviešu Maximā toksiskos ķīniešu tomātus, poļu maizi un sen pārdoto Aldara kvasu toksiskā pudelē.
Bet labākais risinājums ir pirkt mazāk. Mazāk kaitīga piesārņojuma. Mazāk laika ko jāstrādā lai nomaksātu visu nevajadzīgo. Bieži mazāk ir vairāk. Pat ja oriģinālā rakstā ir rakstīts dažreiz.
Izraksts no K. Vanaga grāmatas «Ceļvedis pa dzimto zemi» 1. daļas "Vidzeme un Latgale" (Sabiedrisko lietu ministrijas Tūrisma nodaļas izdevums 1937).
Cēls un skaists ir tūrisma sports, tādēļ dzimtenes apceļotājam visur jāuzvedas tā, lai pret tūristiem sajustu cienību. Noželojami ir tie, kas saka, ka ceļojumā ievērot pieklājību nozīmē sagādāt sev neērtības. Tie nav tūristi, kas ceļojot atstājuši mājās pieklājību un smalkjūtību, iedomājoties, ka svešā malā neviens viņu nepazīs. Pieklājība jāievēro nevien darbos un vārdos, bet arī apģērbā. Cienījiet savus ceļa biedrus un ikvienu cilvēku kā dzelzceļa vagonā, tā tūristu apmetnē, mežā vai klājā laukā. Esiet nopietni visās lietās, vienmēr apdomīgi ar jokiem un asprātībām.
Savās tūristu gaitās vienmēr esiet vienkārši, laipni un sirsnīgi. Sarunās lietojiet vienkāršo, lauku ļaužu valodu, bez salonu stila un pārgudriem svešvārdiem. Netaktiski ar vietējiem iedzivotājiem runāt izloksnē, ja to pats pamatigi nepārvalda. Cienījiet un ievērojiet vietējos tikumus un ieražas. Nekritizējiet un nezobojiet citu uzvešanos, apģērbu, valodu un ēdienu. Augsti cienījiet viesmīlību. Lauku apmetnēs uzvedieties tā, kā jūs vēlētos, lai jūsu mājā uzvedas lūgtie ciemiņi. Vienmēr esiet pats savs kalps. Papīru, olu čaumalas, pudeles, papirosu kārbiņas u. tml. nedaiļo apkārtni, tādēļ neizmētājiet tos meža, ceļā un laukā.
Nestaigājiet pa jaunaudzem. Klusumu meža. Saudzējiet dabas bagātibas, ziedus un augus. Iežu, tiltu, zolu, atpūtas nojumu vietu u. t. t. ir izskaužama vieglprātība. Neaiztieciet dzīvniekus. Respektējiet iežogojumus, izvilktas stiepules, barjēras, u. c. ierobežojumus.
Ceļojot pa dzimto zemi, aizmirstiet savas dienesta lietas un ikdienas rūpes. Neprasat, lai visur būtu tā, kā pie jums mājās. Apmierinaties ar lauku apstākļiem, kādi tie ir. kaistā daba, siltā saule un veselīgais gaiss jāuzņem ar mēru: nav jācenšas pēc rekordiem kilometru veikšanā, apsauļošanās ilgumā un peldēšanā.
Visur un vienmēr ceļojiet nevis atpūtas vai izklaidēšanās nolūkā, bet lai kautko mācītos, redzētu un saprastu, lai no ceļojuma iegūtu ne tikai skats, bet arī gars, sirds un prāts.
No šīs zemes mēs esam cēlušies un šo zemi mums ir jāsaaudzē gan nākamās paaudzes labad, kura cerams, spēs to saaudzēt labāk nekā mēs, gan pašiem sev. Savādāk diezgan nepareizi sanāk, ka esam dzimusi, piecūkojuši un aizgājuši prom. Visās vietas cienīga rīcība ir savākt aiz sevis un aiznest atkritumu tvertnē.
Taču ir resursi, kurus nevar tā gluži vienkārši nodot pārstrādei, ir arī neatjaunojami dabas resursi. ko lai dara ar to? Jābeidz izmantot agrāk vai vēlāk!
Triecientējkarotes draudzīgā komanda aicina visus Zemes Stundu! Zemes stunda ir stunda, kad satumst, stunda ko cilvēks pēc savas izvēles pavada tumsā un/vai ar svecītēm un apdomājas - kādu gan postu izraisa enerģijas nevajadzīgā izmantošana dabai un kā tas būs - ja tas pēkšņi viss pazustu? Drausmīgi, ne?
Mēs aicinām cilvēkus ne tikai piedalīties Zemes stundā - formāli 27. martā 20:30-21:30 izslēgt pēc iespējas vairāk elektroierīces, lai pazeminātu energopatēriņu, bet arī padomāt par klimata un dabas izmaiņām un kā mēs to varam novērst. Zemes stunda ir ne tikai formāla stunda gadā, bet dzīves veids - mēs katrs varam palīdzēt mātei dabai izmantojot mazāk elektroenerģijas un dabīgas enerģijas un dabīgāku produktu izmantošanai.
Kāpēc tas saistās ar aktīvu dzīvesveidu? Jo pasaulē ir daudz vairāk ko redzēt dabā, kāpt uz ledājiem, apmeklēt kāpas, uzsliet telti meža vidū, pabūt pie dabas - tas ir patīkams, dabīgs dzīvesveids! Kurš gan pārgājiena vidū gribētu palikt viesnīcā ar ērtībām? tas vairs nebūtu nekāds dižais piedzīvojums. Tā būtu pastaiga..
Tātad, 27. martā, plkst. 20:30-21:30 - izslēdzam gaismas, padomājam un mēģinām saaudzēt dabu un lietot tikai dabīgus produktus - nelaupīsim nākotnes cilvēkiem iespēju dzīvot un piedzīvot!