Cietokšņu anatomija (papildināts)

Jau labu laiku atpakaļ pamanīju cilvēku interesi par cietokšņiem un nolēmu apgaismot par cietokšņu uzbūvi, kāpēc tā vēsturiski veidojās, priekš kam tiem ir vajadzīgas tranšejas pilnas ar ūdeni un kā paspīdēt ar savām zināšanām nākamreiz, kad iesiet garām Bastejkalnam vai pāri Rīgas kanālam.

Cietoksnis ir militāras konstrukcijas paredzētas pozīcijas aizsardzībai un cīņai. Cietokšņi un to daļas mainījās laika gaitā, jo evolucionēja arī ieroči, to efektivitāte uzlabojās, tika izgudroti arī jauni veidi kā tikt pāri vai cauri aizsardzībai. Cietokšņi evolucionēja aptuveni līdz 19. gadsimtam, kad no lielā mūra sienām palika vien tikai zemes valnis/uzbērums. Nav īsti skaidrs kad ko var saukt par cietoksni, jo to pašu vienu zemes uzbērumu ir grūti nosaukt par cietoksni, kaut arī tas ir evolucionējis cietoksnis, kamēr pilsētas mūris ir tikai daļa cietokšņa. Tad tiksim skaidrībā ar visu pēc kārtas.

«Kas jāievēro ikvienam dzimtenes ceļiniekam»

Izraksts no K. Vanaga grāmatas «Ceļvedis pa dzimto zemi» 1. daļas "Vidzeme un Latgale" (Sabiedrisko lietu ministrijas Tūrisma nodaļas izdevums 1937).

Cēls un skaists ir tūrisma sports, tādēļ dzimtenes apceļotājam visur jāuzvedas tā, lai pret tūristiem sajustu cienību. Noželojami ir tie, kas saka, ka ceļojumā ievērot pieklājību nozīmē sagādāt sev neērtības. Tie nav tūristi, kas ceļojot atstājuši mājās pieklājību un smalkjūtību, iedomājoties, ka svešā malā neviens viņu nepazīs. Pieklājība jāievēro nevien darbos un vārdos, bet arī apģērbā. Cienījiet savus ceļa biedrus un ikvienu cilvēku kā dzelzceļa vagonā, tā tūristu apmetnē, mežā vai klājā laukā. Esiet nopietni visās lietās, vienmēr apdomīgi ar jokiem un asprātībām.


Savās tūristu gaitās vienmēr esiet vienkārši, laipni un sirsnīgi. Sarunās lietojiet vienkāršo, lauku ļaužu valodu, bez salonu stila un pārgudriem svešvārdiem. Netaktiski ar vietējiem iedzivotājiem runāt izloksnē, ja to pats pamatigi nepārvalda. Cienījiet un ievērojiet vietējos tikumus un ieražas. Nekritizējiet un nezobojiet citu uzvešanos, apģērbu, valodu un ēdienu. Augsti cienījiet viesmīlību. Lauku apmetnēs uzvedieties tā, kā jūs vēlētos, lai jūsu mājā uzvedas lūgtie ciemiņi. Vienmēr esiet pats savs kalps. Papīru, olu čaumalas, pudeles, papirosu kārbiņas u. tml. nedaiļo apkārtni, tādēļ neizmētājiet tos meža, ceļā un laukā.

Nestaigājiet pa jaunaudzem. Klusumu meža. Saudzējiet dabas bagātibas, ziedus un augus. Iežu, tiltu, zolu, atpūtas nojumu vietu u. t. t. ir izskaužama vieglprātība. Neaiztieciet dzīvniekus. Respektējiet iežogojumus, izvilktas stiepules, barjēras, u. c. ierobežojumus.

Ceļojot pa dzimto zemi, aizmirstiet savas dienesta lietas un ikdienas rūpes. Neprasat, lai visur būtu tā, kā pie jums mājās. Apmierinaties ar lauku apstākļiem, kādi tie ir. kaistā daba, siltā saule un veselīgais gaiss jāuzņem ar mēru: nav jācenšas pēc rekordiem kilometru veikšanā, apsauļošanās ilgumā un peldēšanā.

Visur un vienmēr ceļojiet nevis atpūtas vai izklaidēšanās nolūkā, bet lai kautko mācītos, redzētu un saprastu, lai no ceļojuma iegūtu ne tikai skats, bet arī gars, sirds un prāts.

Laiks kad atbalstīt zemi!

No šīs zemes mēs esam cēlušies un šo zemi mums ir jāsaaudzē gan nākamās paaudzes labad, kura cerams, spēs to saaudzēt labāk nekā mēs, gan pašiem sev. Savādāk diezgan nepareizi sanāk, ka esam dzimusi, piecūkojuši un aizgājuši prom. Visās vietas cienīga rīcība ir savākt aiz sevis un aiznest atkritumu tvertnē.

Taču ir resursi, kurus nevar tā gluži vienkārši nodot pārstrādei, ir arī neatjaunojami dabas resursi. ko lai dara ar to? Jābeidz izmantot agrāk vai vēlāk!

Triecientējkarotes draudzīgā komanda aicina visus Zemes Stundu! Zemes stunda ir stunda, kad satumst, stunda ko cilvēks pēc savas izvēles pavada tumsā un/vai ar svecītēm un apdomājas - kādu gan postu izraisa enerģijas nevajadzīgā izmantošana dabai un kā tas būs - ja tas pēkšņi viss pazustu? Drausmīgi, ne?

Mēs aicinām cilvēkus ne tikai piedalīties Zemes stundā - formāli 27. martā 20:30-21:30 izslēgt pēc iespējas vairāk elektroierīces, lai pazeminātu energopatēriņu, bet arī padomāt par klimata un dabas izmaiņām un kā mēs to varam novērst. Zemes stunda ir ne tikai formāla stunda gadā, bet dzīves veids - mēs katrs varam palīdzēt mātei dabai izmantojot mazāk elektroenerģijas un dabīgas enerģijas un dabīgāku produktu izmantošanai.

Kāpēc tas saistās ar aktīvu dzīvesveidu? Jo pasaulē ir daudz vairāk ko redzēt dabā, kāpt uz ledājiem, apmeklēt kāpas, uzsliet telti meža vidū, pabūt pie dabas - tas ir patīkams, dabīgs dzīvesveids! Kurš gan pārgājiena vidū gribētu palikt viesnīcā ar ērtībām? tas vairs nebūtu nekāds dižais piedzīvojums. Tā būtu pastaiga..

Tātad, 27. martā, plkst. 20:30-21:30 - izslēdzam gaismas, padomājam un mēģinām saaudzēt dabu un lietot tikai dabīgus produktus - nelaupīsim nākotnes cilvēkiem iespēju dzīvot un piedzīvot!

Vairāk informācijas:
http://www.pdf.lv/ - oficiālā Latvijas Pasaules Dabas Fonda tīmekļa vietne;
http://www.earthhour.org/ - Zemes Stundas tīmekļa vietne