Pagājušajā gadā Mežoņparka nakts veloeventā piedalījāmies komandā ar Elhanu, Briedi, Kārumnieku un Nevienu. Sadalījāmies divās grupās sekmīgākai uzdevuma izpildei - Neviens-Briedis un Elhana-Kārumnieks. Savācām visas vērtības, kopistiski tikāmies uz piestātnes, izskaitļojām aptuveno virzienu un devāmies. Beigu vietā nebijām pēdējie.Šogad pasākums izvērtās krietni vien gaumīgāks.
Sastrēgums pie KP |
Būtībā vairums punktu bija jāskaita un jāierauga Mežaparka dzīvojamajā rajonā, ko sekmīgi arī izpildījām, nenojaucot nevienu vērtību. Taču visa pasākuma labākā daļa bija "zilie punkti" - lieliskas divriteņu takas pašā parka teritorija, par kuru lieliskumu nemaz nenojautu. Lai varētu daudz maz atrasties uz vajadzīgā kursa ceļi tika iezīmēti ar atstarotājiem acu augstumā un to gali ar diviem. Kartē visus 3 ceļus var redzēt Ziemeļu pusē. Trases bija gan platas, kuras varēja izbraukt bez jebkādiem apgrūtinājumiem, gan šauras, kur ik pa laikam varēja nobraukt no ceļa, gan šauras un kalnainas, kur tikai veiksmes vadīti neievēlāmies kādā no neskaitāmiem grāvjiem. Pats apņēmos pilnīgi noteikti mēģināt izbraukt tās dienā, taču paredzu, ka sajūtas ir krietni vien trulākas par tām, kuras var iegūt sekojot gaismām, nenojaušot par grāvjiem, neredzot kas notiek zem riteņiem un daļēji redzēt ceļu līdz 5m tālumā.
Nokļuvuši līdz pēdējam punktam (kartē Viestura un Tilta prospekta stūris), atrisinājām visu, uzzvanījām organizatoram un devāmies uz galapunktu.
Galapunktā cepām desas, socializējāmies, es ar savām ne-īpaši lielām komunikācijas prasmēm iesaistījos vairāku cilvēku sarunās, taču kā vienmēr neiederējos lielākajā daļā no tām. Briedis un Antra sniedza interviju jūtūbam. Padalījāmies ar cīsiņiem arī ar Ivss_xx. Mums jau braucot prom, vēl cilvēki ieradās fināla vietā. Pasākums bija lielisks!
Ko es ieguvu:
- Strauji bremzēt ir ļoti slikta ideja;
- Mežaparks ir krietni vien interesantāks nekā var šķist;
- Ja ir karte, tad GPS nemaz īsti nav vajadzīgs;
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru