Ceļotāju diena 2011

Šajās dienās ceļotāji no visas Latvijas sarosās un apmeklē Ziemeļkurzemi, kur katru gadu notiek arvien vērienīgāki ceļotāju svētki. Tiek apmeklēts Kolkas rags, gidu un vietējo iedzīvotāju pavadībā tiek apmeklētas Ziemeļkurzemes teikām apvītās vietas, tiek apskatīti vēsturiskie notikumi un gluži vienkārši - tiek ceļots pašmāju dabā!



No rīta pamodāmies ar celu domu piedalīties Ceļotāju dienas slēpņotāju pasākumā. No rīta arī tikām redzēt kāda izskatās mūsu nometne, izpeldēties dīķī, pagatavojām putras un notiesājām konservus, iestūmām mašīnu un laidām uz Ceļotāju dienām. Geopasākuma sākums notika smukā rapšu laukā, kur tika izdalīti plakāti, kartes un materiāli kuri ir saistīti ar Slīteres dienu, kā arī uzdevumi Slīteres aplim.

Pēc izdales materiāla saņemšanas mūs iestūma cita ekipāža kurai mēs esam bezgala pateicīgi. Pirmais punkts kuru ņēmām bija Dundagas ūdenstornis - iespaidīga ēka celta no laukakmeņiem. Ļoti līdzīgs bija ari mūsu nākamais punkts kuru apmeklējām - Dundagas dzirnavu drupas. Ieguvuši tā vērtību ātri devāmies uz televīzijas torni, kur ieguvām nākamo vērtību no ausekļa dekorētiem vārtiem.

Ļoti gribētos arī turpmāk uzskaitīt paņemtos punktus, taču tādu vairs nebija. Mūsu mašīna atteicās strādāt un mums nācās doties ar 30 km/h ātrumu atpakaļ uz Dundagu sameklēt kādu, kurš operatīvi varētu novērst mūsu problēmas un mēs varētu turpināt apli. Diemžēl, tā bija sestdiena un neviens speciālists nebija spējīgs mums palīdzēt. Tā arī mēs netikām ne uz Kolku, ne pabeidzām apli un nokārtu degunu 30 km/h devāmies uz Talsiem.

Talsos mēs apskatījām Talsu Koklētāju, Talsu pilskalnu. Pilsēta šķita ļoti klusa, tīra, patīkama, ceļabiedri augstu novērtēja arī Talsu meitenes, kam vēl meitenes bija prātā. Cerības tikt uz Rīgu bija minimālas un katrs izklaidēja sevi kā mācēja. Arī Talsos mums nespēja neviens palīdzēt un turpinājām doties Rīgas virzienā.

Lielākā dala ceļa tika nogulēta, ik pa mirklim piestājām kāda ceļmalā, jo sapratām, ka mašīna kādu laiku gāja normāli kad tā "atpūtās." Nomodā palikušie "atpūtas" laikā gāja uz Jaunmoku pili, mežu, "Zaļo sauli."

Vienā no atpūtām iebraucām paskatīties Tukuma lidlauku. Tajā atrodas vairāki angāri apbērti ar zemi, vārti tiešam ir pamatīgi un angāru sienas/griesti rada vizuālu ilūziju. Diemžēl, pats lidlauks ir sen jau kā aizaudzis un neredzams.