Ieskats stopēšanā, jeb daži padomi, ko der zināt.

Autors: Jānis Briedis

"Lai arī kur tu dotos, dodies tur ar visu savu sirdi"

Konfūcijs

Tipiskais stopētājs

Pāris dienas atpakaļ biju aizstopējis līdz Liepājai un atpakaļ. Tā nu dodoties uz Rīgu atpakaļceļā man radās doma, veidot šo rakstu.

Ikvienam reiz dzīvē reiz ir gadījies sastapties ar stopēšanu jeb īkšķošanu, kā to sauc pieredzējuši stopētāji. Vai tas būtu bijis pašam stāvot uz ceļa ar paceltu īkšķi, vai uzņemot kādu ceļotāju savā mašīnā vai vienkārši redzot, kā cilvēki stāv ceļa malā ar uzrakstu rokās cenšoties nokļūt mājās. Pašam pirmā saskarsme ar to radās bērnībā, kad braucot kaut kur kopā ar tēvu, laiku pa laikam tika uzņemts kāds ceļotājs mašīnā. Laikm jau tā arī radās pirmie priekšstati par šo nodarbi.

Pārdomas par Opencaching

"Visam ir jābūt vienkāršam, taču ne vienkāršākam."

/A. Einšteins

Opencaching ir Garmin projekts padarīt slēpņošanu vienkāršāku un pēc iespējas atvērtāku, bez jebkādiem vietnes izmantošanas ierobežojumiem un reklāmām. Jaunos slēpņus apskata un palīdz uzturēt paši slēpņotāji, kā arī koordinātu un apraksta aplūkošanai nav nepieciešama reģistrācija. Šeit rakstu savas pārdomas un pieredzi ar Opencaching un salīdzinu ar visiem ierasto Geocaching.com. Šim rakstam iemesls ir paša domu sakārtošana, apskaidrošana citiem un kritikas apstiprināšana vai apgāšana. 

Eseja par manu pieredzi slēpņošanā. 500 slēpņa jubilejas raksts.

"Visur un vienmēr ceļojiet nevis atpūtas vai izklaidēšanās nolūkā, bet lai kautko mācītos, redzētu un saprastu, lai no ceļojuma iegūtu ne tikai skats, bet arī gars, sirds un prāts. " /šeit

"Tūkstoš jūdžu celojumam jāsākas ar vienu soli." /Laodzī

Ar slēpņošanu mani iepazīstināja Jānis "Briedis" un piereģistrējos es 2009. gada 17. janvāri. Protams, divi ar pusi gadu un 500 slēpņi kontā nav tas ātrākais laiks kā slēpņot, taču es nesteidzos un pārāk fanātiski arī nelasīju katru slēpni aiz katras notekcaurules. Tikpat labi mans piecsimtais slēpnis varēja būt netālu esošie slēpņi bez jebkādas vērtības.

Neviena 500. slēpņa jubileja: Vecā Daugavgrīvas pils

Daugavgrīvas artilērijas pulka
nozīmīte

Vakar biju centies iekarot pāris Ādažas slēpņus, taču neveiksmīgi - vai nu labi noslēpts, vai doties prom negatavi cilvēki traucē. Tad šodien skatoties kartē nolēmu neskatīties tuvākās apkārtnes ārpus Rīgas - Salaspili, Berģiem, Garkalni un pamanīju vienu interesantu pussalu un zaļu kasti tā vidū - ilgi nedomādams devos turp, jo man patika nosaukums un spriežot pēc komentāriem slēpnim bija jāizveršās jubilejas slēpņa vērtam. Sapakojis ūdeni, aptieciņu, nazi, arhitektu zīmuli un GPS devos ceļā.

Pirmās palīdzības aptieciņa

Nekad nevar paredzēt kas var notikt kādā tālākā izgājienā prom no cilvēku acīm, tāpēc arī katram ceļotājam ārpus pilsētas ir jābūt mazai, vieglai aptieciņai neparedzētiem gadījumiem.

Aptieciņu galvenais mērķis ir palīdzēt izdzīvot, novērst veselības pasliktināšanos un uzsākt atveseļošanos cietušajam cilvēkam vai līdzcilvēkiem. Protams, pirmās palīdzības aptieciņai ir jābūt mazai, vieglai un ērti pārnēsājamai lai tā netraucētu izbaudīt aktivitātes dabā, taču ir jābūt arī funkcionālai. Aptieciņai nav obligāti jābūt mitruma izturīgai, jo medicīnas preces pēc noklusējuma parasti nāk hermētiski iepakotas. Īpašas vajadzības hermetizēt nav, ja vien nedodaties pie ūdens. Šoreiz apskatīsim mūsu aptieciņu un tās sastāvdaļas!