Kā nepazaudēt dokumentus ceļojot

Nekā. Ja pazaudēji - pazaudēji, pats vainīgs. Vajadzēja sargāt savas mantas labāk. Taču ko var darīt lai nesanāk kā mums Norvēģijā, kad divi piedzīvojumu meklētāji 2 stundas pirms lidmašīnas aizlidošanas pazaudēja viens otru un sanāca tā, ka pases palika pie viena cilvēka un biļetes pie otra? Diezgan interesanti sanāca arī ar GPS, kuram mistiskā kārtā pazuda visa ievadītā informācija. Ne gluži aizlidot, ne gluži pierādīt savu identitāti, ne kādu slēpni atrast. Nu tad šoreiz pastāstīsim kā nepazaudēt sevi, savus dokumentus ceļojumu laikā un pasargāties no "Identitātes zagļiem."
Ja tiek nozaudēta pase, tad jāvēršas tuvākajā Latvijas vēstniecībā (ja nav, tad jebkuras citas ES valsts vēstniecībā) pēc "Atgriešanās apliecības" par kuru jāmaksā attiecīgu nodevu un Latvijā taisa jaunu pasi, maksājot sodu par nolaidīgu pases uzglabāšanu. Ir ieteicams arī līdzi nēsāt pases kopiju.

Taču ar citiem dokumentiem ir vēl vienkāršāk un es pastāstīšu ko es darīju.

Sākumā vajag ieskenēt visus tiešām vajadzīgus dokumentus. Glabāt datus digitāli ir krietni vien vienkāršāk un ērtāk nekā nēsāt to papīru kopijas! Pie tam, jebkurā valstī tu būtu ir vieglāk atrast printeri, nevis kopēšanas ierīci. Kad visi dati noskenēti - smuki salikt viņus uz cietā diska, atstāt e-pastā. Lai dokumenti būtu vienmēr pieejami, es iegādājos jaunu zibatmiņu. Pilnīgi pietiek ar 4GB. Fiziskās īpašības - triecienizturīgs, ātri atrodams (spilgtas krāsas) kas der visām operētājsistēmām (jā, mūsdienās ir "gudrās zibatmiņas" kuras strādā tikai uz Windows NT ar draiveriem). Beigās nonācu līdz attēlā redzamajam variantam. Mazs, gumijots, pietiekami spilgts un universāls.

Lai pasargātu datus, kurus grasos glabāt zibatmiņā, sadalīju zibatmiņu 2 loģiskajās partīcijās. Vienu pusi šifrēju ar TrueCrypt, otru pusi atstāju mazākas nozīmes datiem. TrueCrypt ir labākā šifrēšanas programma kuru atbalsta Windows, Mac OS X, GNU/Linux un BSD operētājsistēmas. Ticot vikipēdijai, FIB centās atšifrēt kāda, par finanšu noziegumiem notiesātā, Brazīlijas baņķiera šifrēto zibatmiņu pielietojot vārdnīcas paņēmienu un tas nesanāca vismaz gadu. Šifrēšanai tiek piedāvāti trīs šifri kurus var izmantot gan atsevišķi, vai visus kopā. No tā ir atkarīgs tikai šifrētās informācijas drošība un ātrums ar kuru tiek pārsūtīti dati. Dokumentu gadījumā, tas nekādu starpību nerada, taču, ja tiek pārsūtīti milzīga izmēra dati, tad šifrēšanas algoritmam ir milzīga starpība.

Šifrēju nevis datnes, bet diska režīmā, kur tiek šifrēta visa partīcija, manā gadījumā, puse zibatmiņas. Papildus drošībai šifrēto pusi iestatīju "neredzamā" režīmā, tā nemaz nerādot šifrēto partīciju pie zibatmiņas pievienošanas datoram. Sanāk, ka pat ja kāds viņu izmantos saviem nolūkiem, tad bez zema līmeņa formatēšanas (Low level format) nemaz nenojautīs par šifrētās partīcijas pastāvēšanu.

Pēc dokumentu - pases kopijas, vidusskolas diplomu un apliecību ielikšanas šifrētajā zibatmiņas daļā, ievietoju to WIndows sistēmā un uzinstalēju TrueCrypt programmu publiskajā daļā. Tāda veidā man vienmēr būs Windows versija šai programmai un es bušu spējīgs piekļūt saviem datiem bez interneta savienojuma jebkur pasaulē. Jāpiemin, ka Windows vēl pagaidām ir populārākā operētājsistēma pasaulē. Pilnīgi noteikti ari vīzas, aviobiļetes un citus svarīgus datus kuri var noderēt, jāglabā šifrētajā pusē. Protams, gandrīz 2 GB šifrētajai pusei ir pārāk daudz, taču kā briti saka - "Better safe than sorry"!

Publiskajā zibatmiņas pusē glabāšu visādus mazāk svarīgus datus, kā, piemēram, fotoattēli, somu fotogrāfijas, GPX datus, kartes, ne-īpaši svarīgus ceļojuma aprakstus un citus niekus, kuri, nozušanas gadījumā, nevarētu kaitēt manai personai.

Vienkāršā cilvēka valodā - Es glabāju datus uz fleša, kuram viena puse ir paredzēta svarīgiem dokumentiem un ir šifrēta. Šifrēto pusi var atvērt ar TrueCrypt programmu uzinstalētu uz fleša nešifrētās daļas un pēc atvēršanas, šifrēto pusi var meklēt pie cietajiem diskiem My Computer mapē.

Ieteikums: Neaizmirst paroli.



One Day on Earth - Motion Picture Trailer. Visi gaidam šo!