[CITO atskaite] Trash hunt in Liepāja

Ierodoties notikumu vietā ar pusstundu nokavēšanos, redzam vairākas rindas ar slēpņotāju mašīnām virs kurām griežas milzīgais vējdzirnavu ventilators, gar demilitarizētiem fortiem plūst cilvēku bari un pulcējas pie reģistrēšanās vietas no kuras skan līksma padomju laiku mūzika. Izrādās, neko nebijām nokavējuši un devāmies uz skanošo reģistratūru.




 Reģistratūrā tika izsniegta identifikācijas lapiņa katram ar savu segvārdu, viens atkritumu maiss, avīze, viena noteikumu un kontaktu lapa, viens pārtikas talons, viena uzlīme un viena sloksne avīzes. Ātri iepazināmies ar noteikumiem un pievienojāmies sev pazīstamajiem domubiedriem un pētījām fortus un tālākos plānus.

Pēc neilgas instruktāžas devāmies mežos, lai tos darītu tīrus no cilvēku veidotās drazas un savākt kontrolpunktus pa ceļam. No sākuma nešķita, ka maiss būs pat puspilns, taču ātri vien savācās laba daļa atkritumu un citi talkas dalībnieki diezgan greizsirdīgi skatījās uz manu maisu. Turpat starp eglēm bija rodamas vairākas alus pudeles un glāzes - kādam tur bijis romantisks randiņš un, spriežot pēc pudeļu novietojuma, salīdzinoši nesen. Dziļāk mežā, kur vien sēņotāji sper kāju, bija krietni vien tīrāks. Nonākuši pie viena no kontrolpunktiem, norakstījām visus vajadzīgos datus un jau bijām gatavi iet prom, kad zem kājām zeme saka krakšķēt. Mašīnas panelis bija jau aizaudzis tik labi zālē, ka pat vairāku citu talkotāju acis to nepamanīja. Lepni atraku savu priekšējo paneli, sadalīju daļās un ieliku maisā pie citas drazas, taču tālu nebija jāmeklē - nākamais mazāks panelis, šķiet, ka no durvīm, bija mētājies turpat netālu, kas arī ielikās maisā. jau biju gatavs doties uz atkritumu nodošanas punktu, kad pamanīju savus ekipāžas biedrus atrokam lielu daudzumu stiklu un detaļu no padomju televizoriem - aktīvi piepildījām savus jau tā pilnos maisus vēl pilnākus, nodevām atlikušo kaudzi garāmgājējiem un devāmies pretī nākamajam punktam. Šeit mūsu darbs tika paveikts.

Saņēmām nākamos maisus un devāmies apsekot fortu telpas, kuras bija jau tīras no atkritumiem. Komandas biedram paveicās atrast traktora riepu, kuru priecīgi apņēmās ripināt līdz pat kontrolpunktam un uz miskasti, bet es devos apsekot egļu stādus. Eglēs atradu vairākas, knapi manāmas burkas, par kuru daudzumu pabrīnīties ne viena vien pieredzējusi padomju lauku labumu konservētāja. Pie miskastes sastapu kādu čali kurš ari ripināja lielu riepu. Nu jau maiss atkal bija pilns un gāju nodot, kamēr no komandas biedriem nebija ne miņas.

Bija palikusi tikai pusstunda līdz pasākuma beigām un atpūtas režīmā gāju pastaigāties pa fortu jumtiem/kāpu, kad netīšam uzdūros vietējo romantiķu izklaides vietai. Tieši pie pasākuma norises vietas, 5m no reģistratūras atradu mazu tranšeju kura visā garumā bija periodiski aizpildīta ar maksimas maisiem un pudelēm, no kuras veiksmīgi salasīju tajos pašos maisos un aizstiepu maisus uz tam paredzētu vietu.

Bija jau piesteigušies arī komandas biedri ar saviem pārtikas taloniem. Izrādās, kāds nozaga riepu, kuru Kārumnieks solījās ripināt līdz pat miskastei, kamēr noparkoja to pie koka, lai tiktu līdz kontrolpunktam.

Uz pārtikas talona tika uzspiests zīmogs un izsniegts solītais konservu, maizes un kompota daudzums. Pasakuma nobeigumā atradām galveno slēpni, nofotografējāmies līdz ar pārējiem 100< talciniekiem un devāmies preti citiem piedzivojumiem.