30 aprīlis 2010

Ko jāievēro plānojot ekskursijas

Agrāk, skolas gados, man ekskursijās nebija īsti iespējas piedalīties dažādu apstākļu pēc, varu atminēties tikai dažas uz Rūjienu, kur ražo Rūjienas slavenos saldējumus, uz Tērveti, kur pēc iespējas ātrāk tika izstaigāts viss, jo autobusam, atvedot citu grupu, bija jāved mūs atpakaļ, lai nesadārdzinātu izmaksas un nekavētu otrai grupai laiku Tērvetes malā gaidot kavējošos autobusu. Tie apstākļi toreiz nešķita nekas īpašs un interesanti pavadītu laiku ekskursijā atspēkoja skriešana un skolotāju nepatīkama klaigāšana uz bērniem, kuri nespēj ilgi nosēdēt uz vietas.

Šoreiz man pašam nācās izveidot ekskursijas maršruta apskates objektus  un plānu kopā ar vienu no grupasbiedirem uz Kuršu Kāpām. Par spīti dažādiem piedzīvojumiem un kurioziem momentiem divu dienu garumā, ieguvu ekskursijas plānotāja pieredzi cauri savām kļūdām. Tas ir nedaudz savādāk par bradāšanu un pārgājieniem, un, plānojot ekskursiju, ir nepieciešams ievērot dažas lietas, lai ekskursija nepārvērstos par bezgaumīgu bradājamu cauri interesantam vietām un lai ekskursijai būtu kāda morāla vērtība

Ja ar naktsmītnēm un ceļu izdevumiem ir uz katra savas pašapziņas kā ko darīt labāk, tad ar ekskursijas apskates objektiem un laikiem ir trakāk. Piedāvāju savus novērojumus un kļūdas publiskai apskatei, lai cilvēki mācas no citu kļūdām!

  • Sadarbība! - Jā, ja ekskursiju plāno vairāki cilvēki (>1) tad iepriekš ir jāizrunā nokļūšanas ceļu no punkta A uz punktu B un atpakaļceļu. pa ceļam var gadīties daudz interesantu apskates objektu par kuriem uzzina tikai atnākot mājās. Tā sajūta ir nepatīkama.
  • Samazināt laika atkarību! Lai apskatāmie objekti tiešām būtu apskatīti, nevis tikai apmeklēti, tad tos ir jāapskata, nevis jāsamierinās ar domu ka tur tika būts. Ir jāizvirza ekskursijas galvenos mērķus un apskates objektus un apskatīt tos nesteidzīgi tā lai arī kas paliek atmiņa no ekskursijas, lai būtu iespaidi ar kuriem varētu dalīties ar tuviniekiem un draugiem. Atsijājot interesantos objektus no ne tik ievērojamiem objektiem, laiks paliek mazsvarīgs. savādāk var rasties situācijas kad laiks apskatīt pili ir iztecējis jau pie iepriekš apskatītā dižozola un ir tagad jāskrien un jāiekļaujas laika apskatīt  grāmatvedības muzeju.
  • Ievākt informāciju par objektiem. Laikam, mana lielākā kļūda manā pirmajā ekskursija kurai plānoju maršrutu. Tas vajadzīgs, lai rosinātu interesi ekskursijas dalībniekiem par objektu, tā vēsturi, nozīmi, detaļas un kā tagad notiek kāda objekta attīstība un kāda ir nākotne. Informācija līdz ar bildi atstāj lielāku informāciju neka tukšs dokuments vai tikai bilde
  • Jau iepriekš ieplānot ēstuvi. Tāda veida ekskursijas atstātais iespaids paliks ilglaicīgāks un pozitīvāks, nekā aizraujošie stāsti par to ka cilvēki centās pagūt līdz lielveikala slēgšanai.
  • Nedrīkst pazaudēt ekskursijas dalībniekus! Tas, ka kāds no grupas pazūd ta jau ir ierasta prakse un dažreiz ir pat interesantāka par pašu ekskursiju. Taču, ja ekskursijas gids, rīkotājs vai vadītājs pazūd un/vai aizsteidzas pa priekšu,tad gan palicējiem atliek vien doties atpakaļ uz transportu bez iespējas apmeklēt kādu interesantu vietu.  Tad sākas neuzticība  gidam/organizatoram, zūd viss ekskursijas prieks un rodas vēlme lai tik viss ātrāk beigtos. Nav jau tā labākā sajūta, ne?
  • Ja ekskursija ir vairākas dienas, tad, lai atpakaļceļš neliktos garlaicīgāks par sakumu, braukt pa citu ceļu un ieplānot kādus objektus kuri netika apskatīti ekskursijas pirmajā daļā.
  • Demokrātija. Ir vienmēr jārēķinās ar vairākuma viedokli. savādāk  var sākties haoss un pārmetumi kas var pielikt punktu visai ekskursijas izbaudīšanai.
Sekojot šiem punktiem, ekskursiju var padarīt patiesam par piedzīvojumu, sniegt un gūt zināšanas par apmeklējamo vietu, atstāt tikai pozitīvus iespaidus par ekskursijas ceļu, galamērķi un organizatoru. Iespējams, tas būs tikai sākums visai pieredzei rīkot ekskursijas un, iespējams, ekskursijas dalībnieki par tavu ekskursiju vel ilgi izteiks pozitīvas atsauksmes. Ekskursija tomēr var būt kaut kas vairāk par skolotāju neapmierinātu klaigāšanu un tikai vietu apskatīšanu!

02 aprīlis 2010

Pamācība: ekipējums vasarai - K2

Katrā profesijā ir savs ekipējums kurš ir pēc iespējas mazāks, vieglāks un pēc iespējas funkcionālāks. Ekipējumam ir jāpilda savas funkcijas, jāatvieglo konkrētā amata pārstāvja darbu un nav jābūt liekam. Šie priekšnosacījumi ir galvenie visās profesijās, piemēram, ārstam vienmēr vajadzēs lērumu dažādas un pat mīklainas nozīmes aparātu, ugunsdzēsējam cirvji un uguns dzēšamās ierīces, sistēmas administratoram datru un tīklu labošanai paredzētai aparatūrai un programmatūrai, skrūvgrieži un liekās detaļas, kā arī darbu ievērojami var atvieglot maza izmēra dators. Bet kas ir nepieciešams pārgājiena dalībniekiem un rīkotājiem?

Pārgājiena dalībnieku ekipējums var mainīties atkarībā no vides, gadalaika, pārgājiena dalībnieku skaita, pārgājiena ilguma. Zemāk tiks uzskaitīts ekipējums, ko mēs uzskatām par nepieciešamu un noderīgu Latvijas apstākļiem - pārgājieniem dabā uz laiku virs 4 dienām kompānijai atsevišķi, pamatojoties uz konkrētā cilvēka prasmēm un darba dalīšanu.

  1. Mugursoma - tas ir viens no svarīgākajiem pārgājiena ekipējuma sastāvdaļām, jo tā būs jānēsā sev līdzi visu atlikušo pārgājiena laiku. Pareiza mugursoma ir ērta un ar vairākām kabatām un iespēju pievienot pie tās arī citas lietas izmantojot karabīnes un stiprinājumus. Mugursomas lencēm ir jābūt platām un somas formai ir jābūt izstrādātai kvalitatīvi lai tā nenoslogotu plecus un nēsātājam nebūtu vēlmes savu gaitu nosvērt uz priekšu. Nekvalitatīva soma var kaitēt mugurkaulam, nogurdināt tās nēsātāju, noberzt plecus. Vēlams lai būtu noturīga pret mitrumu. Labas somas piemērs: Alise, vai cita ar rāmi vai pārgājieniem paredzēta soma;
  2. Navigācijas ierīces -  vēlams izmantot detalizētu maršruta karti ar tuvākajām apdzīvotajām vietām un kompasu, tas ir daudz interesantāk nekā izmantot GPS. GPS var atstāt somā bezizejas gadījumiem. Ja tomēr izvēlas lietot GPS, tad karte un kompass var noderēt ja GPS ir dažādu iemeslu dēļ nobeidzies vai nevar uztvert signālu mežā, kas ir gandrīz vienmēr. Ja ar karti un kompasu viss ir skaidrs, tad GPS ir jāizvēlas pēc savām vajadzībām. Pēc mūsu pieredzes, Garmin rokas GPS ierīces, eTrex ir precīzākas un ērtāks lietošanā, taču viņiem pēc noklusējuma nāk ļoti nabadzigas kartes un oficiālās strādājošās  maksā salīdzinoši dārgi. Pretstatā Magellan aparāti nodrošina līdzigu aizsdardzību pret 'ārējās vides ietekmes un ir apgādātas ar detalizētām un labām kartēm pēc noklusējuma, taču ir jārēķinās, ka tie vēl nav tik precīzi. Pierast pie abu ražotāju aparātiem var ātri, ja tos nemaina bieži.Vislabāk ja GPS ierīce barojas no AA galveniuskajiem elementiem;
  3. Ūdens ir ieņēmis stabilu trešo vietu pateicoties cilvēka organisma nepilnībām. Ūdens trūkums organismā izpaužas kā slāpes un ūdens no organisma tiek izvadīts dažādos veidos, taču pārgājienos tas tiek pastiprināti izdalīts ārējo apstākļu, ceļa garuma un ekipējuma smaguma dēļ. Pēc mūsu pieredzes - ar divām 0.7L blašķēm un pusotra litra kanniņu ar ūdeni 3 cilvēku komandai nepietiek, lai mērotu 40km ceļu un neizslāpt. Cilvēks 80% sastāv no ūdens un ūdens trūkums organismā var izraisīt dažādus blakus efektus un sliktākajā gadījumā pat nāvi;
  4. Uguns. Par spīti daudzu interneta lapu ieteikumiem par gaismas avotu kā ceturto nepieciešamību, mēs izvirzām tieši uguni. Uguns var kalpot kā gaismas elements, maltītes pagatavošanai, ūdens vārīšanai, lai to drošāk varētu lietot pārtikā pasmeļot no kādas upes un uguns, atšķirībā no tradicionālajiem gaismas elementiem, var tikt uzturēts ilgāk un to atjaunot var daudzkārt vieglāk, nekā atrast elektriskās barošanas avotu meža vidū. Pats gaismas elements līdzi ņemšanai ir ieteicams, jo ir ērtāks par uguni un ir iespējams dabūt tā sauktos «galvas lukturus» kuri neaizņem rokas un kalpo pat ļoti labi. Ieteicamais uguns veids ir ZIPPO šķiltavas un noteikti krams ar kura palīdzību var iegūt uguni. Otrais ir nepieciešams ja pirmais uguns avots ir izbeidzies. Kramus var iegūt veikalā Gandrs un tā cena ir atkarīga no lietošanas reižu skaita. Ar 1000 reizēm pilnīgi pietiks vismaz vienai sezonai;
  5. Ēdiens - pēc iespējas ar vitamīniem bagātāks un barojošās. Tas ir nepieciešams, jo ēdienu meža apstākļos atrast nav katram lemts. Lai nevājinātu organismu ēdienam ir jābūt dabīgam un pēc iespējas ar vitamīniem bagātākām. Lai nebūtu jāstiepj smagas un lielas pakas ar pārtiku, ir jāizvēlas mazākas un barojošas.  Lielisks piemērs ir auzu pārslas un kartupeļi, tās var pagatavot ātri daudz dažādos veidos un savietot ar dažādiem citiem produktiem. Parasti tiek izmantoti arī vietējo saimnieku tirgus labumi;
  6. Labs nazis - tāds lai to nevajadzētu īpaši bieži asināt, lai tas būtu funkcionāls, viegls, ērts.  Naža galvenās funkcijas būs dažādu kokmateriālu, pārtikas, auduma, iepakojumu, skārda apstrādāšana. Ar nazi var ne tikai sagatavot visu nepieciešamo uguns uzkurināšanai, pārtikas apstrādāšanai, saišu veidošanai, dažādu lietu izveidošanai no pārpalikumiem no pārgājiena. Lielisks nazis: Ka-bar ražotāja militārie naži, Gerber LMF II;
  7. Lietusmētelis - pat lētākais lietusmētelis Latvijas apstākļiem ir ļoti piemērots - ar to vajadzēs patverties tikai no lietus lai vēlāk nebūtu auksti;
  8. Telefons - piedzīvojumu laikā to var atstāt izslēgtu vai lidošanas režīmā, lai izbaudītu pilnu svešuma un piedzīvojumu sajūtu. Telefons ir nepieciešams ārkārtas gadījumu situācijās, lai sazvanītos ar glābšanas dienestiem un lai regulāri atskaitītos kādam kurš uztur sakarus, lai pašā sliktākajā gadījumā cilvēki zin kad kaut kas nav kārtībā un uzsāktu meklēšanu;
  9. Aptieciņa - viss kas vajadzīgs - dezinficējošie līdzekļi, saites, aktivētā ogle. Ar saišu palīdzību var apturēt vai palēnināt asiņošanu līdz palīdzības pienākšanai. Aktivētā ogle tikai gadījumā ja sanāk saindēties un vismaz pieklājības pēc nekavētu komandu;
  10.  Visbeidzot - piederumus siltumam, komfortam, drošībai tādas kā telti, izturīgus, iestaigātus apavus kuri neberž, nenogurdina kājas tik ātri, kuram ir maksimāli laba saķere ar ceļa virsmu jebkuros laika apstākļos. Vēl ir ieteicams ņemt katliņu kurā var vārīt ūdeni un gatavot  virs ugunskura. Ieteicams ņemt arī guļammaisus, jo vasaras naktīs var būt diezgan auksti, kā arī kokvilnas džemperi/kreklu - tas saglabās siltumu un ļaus ķermenim elpot.
Tagad, ievērojot šos punktus, jūs esat pilnīgi gatavs doties pārgājienā Latvijas vasaras, rudens sākuma un pavasara beigās, jo šīs lietas ir viss kas ir nepieciešams. Daudzas lietas var ņemt pat viens cilvēks no grupas, piemēram, par nazi, katlu, orientēšanās ierīcēm un aptieciņu var būt atbildīgs viens cilvēks - pārgājiena organizētājs, telti, guļammaisu var atstāt cita cilvēka pārziņā, pārtikai, ūdens tilpnēm un traukiem var būt vieta  trešajam dalībniekam. Protams, tādas lietas kā blašķe un telefoni var būt izvēles priekšmets katram personīgi, taču vismaz vienam ir jābūt.


Papildus ko ieteicams zināt: jo mazāks un vi9eglāks ir ekipējums, jo ceļš ir vieglāks un dienā var tikt noiets vairāk, kā arī var samazināties ūdens patēriņš. Der jau iepriekš izplānot apmešanas vietas, ieteicams, lai tās būtu netālu no tekošiem ūdeņiem, Latvijas Valsts Mežiem piederošajā teritorijā. Privātteritorijās bez īpašnieku atļaujas uzturēties ir aizliegts. Ja tiksiet pamanīti un tā ir sodāma rīcība. Atcerēties vienmēr kārtīgi nodzēst uguni un pārliecināties, ka pelni nevar izraisīt uguni. Savākt aiz sevis tā lai nekas nepaliek pāri. nebojāsim sev un citiem prieku par dabu, nelaupīsim citiem pārgājienu prieku un nepārvērtīsimies par cūkām!


Lai Jums piedzīvojumiem pilna jaunā sezona! :)